Ķirurgs Aleksejs Kaminskis: 'Lai kļūtu par donoru, nepieciešama tikai vēlme'  (7)

Aleksejs Kaminskis ir dzimis ārstu ģimenē: viņa vecmāmiņa bija pediatre, tētis ķirurgs, bet mamma – patoloģe. Viņa meita šobrīd mācās par reanimatologu.

Sarunā ar "Delfi" Aleksejs atklāj, ka sākotnēji nebija plānojis doties tēva pēdās un vispār nesaredzēja medicīnu par savas nākotnes profesijas sfēru. "Bērnībā, es ļoti vēlējos ceļot, redzēt pasauli, tajā laikā tā vēl nebija tik pieejama, tāpēc sapņoju par profesijām, kurās to varētu tvert – jūrnieks, tālbraucējs. Viss mainījās pēc tam, kad 7. klasē es smagi saslimu un apmēram trīs mēnešus pavadīju Latvijas Infektoloģijas centrā. Mani izolēja atsevišķā palātā, vecākiem netika atļauts mani apciemot, ik pa laikam ieradās tikai ārstējošais ārsts. Atveseļojoties sapratu, cik šī profesija ir svarīga un laba."

Tomēr, pirms kļūšanas par profesionālu ārstu, vispirms bija jāiestājas un jāpabeidz Medicīnas institūts, jāiziet prakse. "Es izgāju praksi kā sanitārs Valsts Asinsdonoru centrā (VADC). Cita starpā devāmies arī asins savākšanas izbraukumos. Pēc tam es strādāju "Gaiļezerā", kur mani sāka fascinēt operēšana." Aleksejs par ķirurgu strādā jau 25 gadus, bet medicīnā kopumā – vairāk kā 30 gadus.

Pirmoreiz viņš ziedoja asinis 90. gadu otrajā pusē. Pēc viņa teiktā, viss, kas nepieciešams, lai kļūtu par donoru, ir vēlme. "Jūs ierodaties asins nodošanas vietā, aizpildāt nepieciešamos dokumentus, parunājat ar ārstu, jums izmēra asinsspiedienu un pārbauda hemoglobīna līmeni. Ja jūsu dati ļauj ņemt asins paraugu, tad tas tiks izdarīts."

Kā "Delfi" paskaidroja VADC, asins nodošanas procedūras laikā tiek noņemti 450 mililitri asiņu un vēl 40 mililitri laboratoriskai izmeklēšanai. Ja asinis ir piemērotas pārliešanai, tās tiek nosūtītas uz noliktavu, no kuras tās vēlāk tiek izsniegtas slimnīcām.

"Taču, ja jūsu asins analīzes liecina, ka kaut kas nav kārtībā, tad jūsu nodotā asins deva tiks iznīcināta, savukārt, informācija par to, kas tad nav kārtībā ar veselību, nonāks pie paša donora," piebilst Aleksejs Kaminskis.

Dažas dienas pirms došanās uz donoru centru Aleksejs mēģina pietiekami gulēt, ēst, kā arī dzert vairāk šķidruma kā parasti. Tikpat svarīgi to darīt arī pēc procedūras, lai atjaunotu cirkulējošo asiņu daudzumu. "Es arī cenšos šajā dienā neieplānot operāciju, jo pašsajūta pēc asins nodošanas mēdz būt atšķirīga – manāms vājums, reibonis. Kopumā atgūšanās parasti ir diezgan raita," atzīmē Aleksejs.

Savā laikā Alekseja vecāki bija goda donori – viņi ziedoja galvenokārt plazmu. Šeit ir svarīgi atzīmēt, ka katram asins komponentam ir savs "dzīves ilgums" – trombocītu derīguma termiņš ir 5 dienas, eritrocītu masai – 35 dienas, plazmai – 3 gadi, tāpēc donori ir nepieciešami katru dienu.

Pēc VADC datiem, par donoru Latvijā var kļūt ikviena persona vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuras svars ir vismaz 50 kilogrami. Dienu pirms asins nodošanas nevar lietot alkoholu, nekādus medikamentus, ir labi jāēd un jābūt vispārēji labai pašsajūtai.

VADC ar lepnumu atzīmē, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā donoru skaits pēdējos gados pieaug.

Uz 1000 iedzīvotājiem mums ir 16,6 donori (1,66%). Saskaņā ar statistiku, pagājušajā gadā asiņu nodošanas rādītāji mūsu valstī bija augstākie pēdējo astoņu gadu laikā – asinis ziedotas 53 814 reizes. Lielākajai daļai cilvēku Latvijā ir A (37%) un 0 (36%) asins veidi, retāk ir B (20%) un AB (7%). Visbiežāk pārliešanai trūkst rēzus negatīvo asinsgrupu asinis, jo tikai 15% cilvēku ir negatīvs Rh faktors.

Ja viens donors ziedo asinis trīs reizes gadā, tad visas dzīves laikā viņš var palīdzēt līdz 564 cilvēkiem. Saskaņā ar statistiku, 57% donoru asinis ziedo vienu reizi gadā, 23% – divreiz un 13% –trīs reizes gadā. Mazliet vairāk nekā puse, 53,4%, unikālo donoru ir vīrieši, bet 46,6% – sievietes. Savukārt pēc asins ziedošanas biežuma aktīvākas ir sievietes 51,8%, bet vīrieši – 48,2%.

Vidējais donora vecums 2019. gadā bija 37,2 gadi, bet pirms sešiem gadiem tas bija 32 gadi:

Saskaņā ar "Gemius" aptauju, ko 2019. gadā pasūtīja VADC, 85,2% aptaujāto saprot, ka asins ziedošana ir būtiska, lai glābtu dzīvības, 53% apzinās, ka kādreiz pašiem var būt nepieciešama asins pārliešana, savukārt, 49% ziedotu asinis, ja vajadzētu palīdzēt tuviniekiem vai paziņām.

Aleksejs Kaminskis norāda, ka donoru vidū ir prāvs skaits arī viņa kolēģu, ieskaitot jaunākos – ārstus- rezidentus. "Kāds ziedo asinis regulārāk, kāds retāk. Bet tas nav tik svarīgi. Svarīgāk ir kaut ko darīt, jo diemžēl pašlaik asinīm, kuras izmanto nopietniem ievainojumiem, slimībām, kas saistītas ar lielu asiņošanu un operācijām, nav pieejamas alternatīvas. "Jebkurš no mums var kaut kad nonākt slimnīcā, un mums var būt nepieciešama asins pārliešana. Dažreiz operācija ir jāatceļ, jo trūkst nepieciešamo asiņu daudzuma."

Tiem, kas vēl nekad nav bijuši donori, bet vēlētos izmēģināt par tādiem kļūt, Aleksejs Kaminskis iesaka kaut reizi aiziet un apskatīties, kā un kas notiek. "Donoru centros strādā ļoti draudzīgi un jauki cilvēki. Ja nu jūs ierodaties un pārdomājat, neviens jums neliks asinis nodot piespiedu kārtā, jūs jebkurā laikā varat atteikties. Ja nemēģināsiet – nezināsiet! Tāpēc ir vērts mēģināt, jo tas var glābt kāda dzīvību," iedrošina ārsts.