Vecāki strīdas. Ko par to sacīt bērnam

Vienmēr jāatceras, ka bērns mīl abus vecākus. Un viņam ir grūti redzēt nelaimīgu savu mīļo mammīti un žēl kļūst arī aizvainoto tēti. Viņam tik ļoti gribas abu pieaugušo dzīvi padarīt labāku. Pat par paša laimes, veselības – psihiskās un fiziskās – cenu...

Dažreiz bērni sāk slimot vai slikti uzvesties, lai neapzināti apvienotu abus vecākus, kuri iesaistītos bērna problēmu risināšanā – lai vecāki piemirstu strīdus un nesaskaņas, un pievērstos bērnam. Par to, kā uzvesties vecākiem un kā bērnam paskaidrot pāra attiecībās radušos strīdus, savā blogā "Ipsyholog" skaidro bērnu un ģimenes psiholoģe Jekaterina Kesa.

Arī Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilze Grope norāda, ka savstarpējās attiecības ģimenē, tostarp sliktais stress, nenoliedzami atstāj tiešu iespaidu uz bērnu, ietekmējot viņa pašsajūtu, emocijas un dzīvi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Plašāku Gropes skaidrojumu par šo jautājumu lasi te.

Neiesaisti bērnu sava partnera uzvedības apspriešanā. Nelūdz bērnam kaut ko paturēt noslēpumā no tēva vai mammas.

Necenties bērnu pārvilināt savā pusē, mēģinot viņu padarīt par līdzgaitnieku. Nepadari bērnu par starpnieku: "Ej, pasaki tētim, ka esmu uz viņu aizvainojusies..."

Nekad negaidi, ka bērns iestāsies kādā no pusēm vai aizstāvēs vienu vecāku otra priekšā.

Neapvainojies uz bērnu par to, ka viņš turpina kontaktēties ar tēti vai mammu, neraugoties uz to, ka jūs abi kā partneri esat sastrīdējušies. Jūsu strīdam nevajadzētu skart bērnu – tā nav viņa darīšana. Viņam jūs abi paliekam mīļie vecāki, neraugoties ne uz ko.

Ģimenē pastāv laulības un vecāku apakšsistēma. Svarīgi, lai robežas starp abām šīm sistēmām būtu nošķirtas. Viss, kas attiecas uz jūsu partnerattiecībām – tā ir jūsu personīgā lieta, divu pieaugušo darīšana, turklāt aiz aizvērtām durvīm.

Bērnam ir tiesības uz labām attiecībām gan ar mammu, fan tēti, pat ja abi pieauguši strīdas.

Bērnā ir daļiņa mammas un tēta. Censties viņu ievilināt kādā no pusēm – tas ir kā piespiest pieņemt tikai vienu daļu no sevis un atgrūst otru.

Bērni šādā situācijā bieži vien sāk slimot vai arī piedzīvo psiholoģiska rakstura problēmas. Tādā veidā viņi cenšas ap sevi pulcēt abus vecākus, lai viņi iesaistītos bērna problēmu risināšanā.

Psiholoģe iepazīstina ar kādu pieredzi: "Atceros, – mēs ar manu mammu un dēlu kopā bijām izbraukuši ārpus pilsētas. Un, lūk, nedaudz ar mammu sastrīdējāmies, un burtiski pēc stundas dēlam kā bremzes parautas vaļā. Sāka trakot, kliegt, lauzt mantas. Labi, es uzreiz sapratu, ka tie ir centieni no jauna apvienot un samierināt pieaugušos, lai arī tas būtu uz paša sodīšanas rēķina. Bērni ir gatavi ziedot sevi, lai tikai ģimenē valdītu miers. Tad es ļoti priecājos, ka jau tad biju pazīstama ar bērnu un pieaugušo psiholoģiju."

Kā norāda Kesa, šajā piemērā labi redzams, ka bērni uz pieaugušo strīdiem reaģē kā lakmusa papīrītis, precīzi nolasot viņu noskaņojumu. Turklāt ir svarīgi saprast, ka konflikts kā tāds starp pieaugušajiem – tā nav problēma. Diviem cilvēkiem var rasties domstarpības un būt dažādi redzējumi par kādiem jautājumiem. Tas ir absolūti normāli, un ja vien tam visam tiek rasta pareizā pieeja, tas var pat būt lietderīgi attiecībās. Konflikts palīdz izskaidrot savu pozīciju un atrast kopīgu risinājumu, nevis noklusēt kaut ko, kas satrauc.

Psihologs un ģimenes attiecību eksperts Marks Kummings atgādina, ka bērni ir ļoti emocionāli, un jūtīgi uztver visu sev apkārt notiekošo. "Pat sešus mēnešus vecs mazulis spēj sajust jebkāda veida konfliktus, kas izveidojušies starp mammu un tēti," viņš atzīst. Pētījumi liecina, ka zīdaiņa asinsspiediens ceļas brīdī, kad viņš izdzird vecāku strīdu. Viņi, iespējams, nesaprot, par ko mamma ar tēti strīdas, taču sajūt konflikta esamību.

Nenobriedušais ceļš – aizvainojumi, pazemojumi, pagātnes aizvainojumu pieminēšana, vēlme pierādīt savu taisnību.

Tādā gadījumā devīze ir: "Man ir taisnība, bet tev nē. Viss būs, kā es saku."

Nobriedušais ceļš – pacensties saprast un sadzirdēt vienam otru, ne tikai izklāstīt savus, bet uzklausīt arī otra argumentus. Jā, tas var būt emocionāli un pat paaugstinātos balss toņos, bet bez aizvainojumiem, savstarpējām apsūdzībām.

Tādā gadījumā devīze būs: "Kāds risinājums apmierina mūs abus? Par ko mēs varam vienoties?"

Konfliktu laikā centies izmantot "Es – paziņojumu" ("Tu – paziņojuma" vietā)

Frāzes, kuras bērnam ir svarīgi dzirdēt pieaugušo konflikta laikā vai pēc tā

Par vecāku domstarpību risināšanu bērnu klātbūtnē valda dažādi viedokļi – atsevišķi speciālisti apgalvo, ka no tās nav jāizvairās, kamēr citi uzsver attiecību kārtošanas korelāciju ar noteiktu uzvedības modeļu iesakņošanos bērna psihē. Līdzīgu viedokli pārstāv arī žurnālā "Journal of Family Psychology" publicēta pētījuma autori, apgalvojot, ka vecāku strīdu ietekme uz bērna psihi ir krietni lielāka nekā domājam. Plašāk lasi te.