Pētījums: Latvijas skolēniem labi izdevies pielāgoties attālināto mācību procesam

Lielākā daļa – puse – Latvijā aptaujāto skolēnu atzīst, ka kopumā ir apmierināti ar attālināto mācīšanos, turklāt nav izteiktas atšķirības starp dažādām vecuma grupām. Tajā pašā laikā 19 procenti respondentu norāda, ka nav apmierināti ar mācīšanos no mājām. Raksturojot būtiskākās atšķirības no ierastā mācību procesa, skolēni norāda, ka ir pieaugusi nepieciešamība tikt galā ar mācību uzdevumiem pašu spēkiem, sarežģītāki kļuvuši arī paši uzdevumi, turklāt mācībām jāvelta vairāk laika. Mazāk kļuvis tādu uzdevumu, kuri jāpilda kopā ar klasesbiedriem vai ietver diskusijas. Raksturojot mācību procesu, skolēni atzinīgi vērtē iespējas paņemt pauzes, lielāku neatkarību, kā arī labākus mācību rezultātus, tai pašā laikā viņi atzīst, ka spēja koncentrēties uz mācību uzdevumiem ir zemāka nekā skolā, mācoties klātienē.

"Kopumā Latvijas skolēni pārmaiņas ikdienā, kas saistītas ar attālināto mācību procesu, uztver pozitīvi, par ko liecina fakts, ka vairumā gadījumu ir uzlabojusies skolēnu emocionālā pašsajūta. Taču netrūkst arī skolēnu, kam attālinātā mācīšanās sagādāja problēmas. Skolām plānojot attālināto mācību procesa pilnveidošanu, jādomā par skolēnu digitālo prasmju attīstību, jāpievērš vairāk uzmanības tieši prasmei strādāt patstāvīgi, izmantot piedāvātos rīkus un orientēties informācijas telpā. Aktualitāti joprojām saglabā drošība internetā – jādara viss, lai mācību procesā un brīvajā laikā pasargātu bērnus no emocionālās pazemošanas, komunikācijas ar svešiniekiem un citiem riskiem tiešsaistē," uzsver "Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska.

Raksturojot Latvijas skolēnu emocionālo noskaņojumu, aptauja parāda, ka attālināto mācību laikā visvairāk ir pieaugusi skolēnu drošības sajūta, miers, produktivitāte. Starp negatīvajām emocijām visbiežāk tiek minēta pieaugusī garlaicība, nogurums un daļai skolēnu arī vientulības sajūta. Ja runā par mentālo labsajūtu, vairums – 28 procenti – atzīst, ka tā ir uzlabojusies, tomēr turpat piektdaļa jeb 21 procents norāda uz tās pasliktināšanos. Liela daļa skolēnu šajā laikā ir veltījuši vairāk laika miegam, veselīgāks kļuvis uzturs, taču diemžēl pusei aptaujāto ir samazinājies fiziskām aktivitātēm veltītais laiks.

Attālināto mācību laikā mazāk aktuāla ir kļuvusi emocionālā pazemošana internetā. Lielākā daļa (27 procenti aptaujāto skolēnu) atzīst, ka attālinātās mācīšanās periodā ir saskārušies ar to mazāk nekā laikā, kad mācības norisinājās klātienē. Tai pašā laikā seši procenti skolēnu saka, ka emocionālā pazemošana internetā ir pieaugusi. Analizējot kanālus, kur emocionālā pazemošana attālināto mācību periodā notikusi vairāk nekā iepriekš, visbiežāk tika minēti gan publiskā vide (komentāri) sociālajos tīklos, gan slēgtās grupas. Par pazemošanu internetā attālināto mācību laikā visbiežāk skolēni runājuši ar vecākiem un ģimeni, ko atzīmē turpat trešdaļa jeb 28 procenti aptaujāto Latvijas skolēnu. Tāpat sarunas par šo tēmu bijušas ar klasesbiedriem, skolotājiem, draugiem un skolas atbalsta personālu.

Attālināto mācību laikā bērni ir saskārušies arī ar tiešsaistes apdraudējumiem. Visbiežāk – 11 procentos gadījumu – tika minēts, ka mācību laikā ar bērnu internetā sazinājās kāds pieaugušais, ar kuru reālajā dzīvē nav bijusi saskarsme. Tikpat daudz respondentus apdraudējis datorvīruss. Starp draudiem tika minētas situācijas, kad kāds izmantojis bērna paroli, internetā sūtīti vai nejauši redzēti fotoattēli vai video, kas lika bērnam justies neērti. Tāpat ir bijušas situācijas, kad mācību stundai internetā piekļūst kāds, kuram nevajadzētu to varēt.

Infografika par skolēnu pieredzi attālināto mācību laikā apskatāma šeit.

Pētījums veikts Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "Telia Company" iniciatīvas "Skolēnu konsultatīvā komiteja" ietvaros. Pētījuma ietvaros aptaujāti 7000 skolas bērnu vecumā no 10 līdz 18 gadiem Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, bet Zviedrijā – skolēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Latvijā aptaujāti 1000 skolēnu. "Skolēnu konsultatīvā komiteja" tika izveidota pirms vairākiem gadiem, lai labāk saprastu pašu bērnu viedokli par dzīvi tiešsaistē un digitālajām tēmām.