Lai āda brīva no kodumiem jeb Kā cīnīties ar ienaidniekiem dabā

Protams, ideālā pasaulē tas viss arī būtu tieši tik vienkārši, bet tomēr reālajā dzīvē ar saviem mazajiem snīpīšiem atpūtai traucē dažādi kukaiņi, kuru kodumi ellīgi sāp. Odi, dunduri, knišļi, miģeles, sīvās mušas – visi šie asinskārie kodēji kā buļļi triecas mūsu ādā, lai sasniegtu sarkano šķidrumiņu. Protams, nevar aizmirst arī par zālē vai sīkos krūmiņos pacietīgi gaidošajām ērcēm un dzeltenmelnajiem dzēlējiem lapsenēm, bitēm, sirseņiem (iršiem) un kamenēm, kuriem asinis gan ir vienaldzīgas, bet dzēliens ir aizsargreakcija, lai glābtos no lielajiem briesmoņiem – cilvēkiem.

Farmācijas doktore un asociēta profesore Vija Eniņa norāda: "Kad dzēlējs ievada organismā savu snuķīti, tur sākotnēji izdalās anestezējoši savienojumi, kas pat ļauj ienaidniekam kādu brīdi palikt nepamanītam. Tas ir raksturīgi knišļiem, kas jau tā ir sīki un grūti pamanāmi, un šajā sev nosacīti drošajā laika periodā var mierīgi mieloties ar sava upura asinīm. Taču cilvēkam šis laika periods var būt nepatīkams un pat bīstams, jo dzēluma vietā nonāk dažādi ķīmiski savienojumi, kas rada zināmās nepatīkamās sajūtas – niezi, apsārtumu, tūsku, retāk cita veida alerģiskas reakcijas."

Kā lasāms portālā "Prevention", kodumi tik ļoti niez, jo, kad kukainis iekož, caur koduma vietu ādā nonāk siekalu (un dažreiz arī indes) maisījums. Imūnsistēma reaģē uz šo iebrukumu, atbrīvojot savienojumu maisījumu, ieskaitot ķīmisko histamīnu, skaidro Sāra Džeksone, sertificēta dermatoloģe un asociēta klīniskās dermatoloģijas profesore Luiziānas štata universitātē. Histamīns uzbrūk svešām vielām, kuras tas uzskata par potenciāli kaitīgām, piemēram, kukaiņu siekalu olbaltumvielām, izraisot kādu no iepriekš minētajām reakcijām.

Bet tāpat kā kukaiņi ir atšķirīgi, tāpat arī katra reakcija uz viņiem. "Katram kukainim ir sava "sastāvdaļa", ko viņi injicē, kas izraisa atšķirīgu reakciju," saka Džeksone. "Turklāt imūnreakcija katram cilvēkam ir citādāka."

Atkarībā no tā, kā ķermenis apstrādā kodumu, persona var piedzīvot jebko, sākot ar nekā nejušanu un beidzot ar intensīvu niezi. Tāpēc, piemēram, odu kodums dažiem cilvēkiem var izraisīt pietūkumu un citiem nenozīmīgus sārtus izciļņus. Zināmā mērā visi saskaras ar niezi, bet pušumu nedrīkst kasīt, pretējā gadījumā palielinās smagākas infekcijas risks. Bet, atzīsim, to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt...

Eniņa norāda, ka asinssūcējus pievilina galvenokārt ķermeņa siltums un smarža, kas piemīt katram cilvēkam. Tāpēc pamatā dzēlēju atbaidīšanai noderēs mainīt ķermeņa smaržu uz tādu, kas odiem un citiem mošķiem ir nepatīkama.

Lai pasargātu sevi no uzbrucējiem, svarīgi izvēlēties apģērbu, kas maksimāli nosedz ķermeni, atstājot brīvas tikai dažas ķermeņa daļas – seju, kaklu, plaukstas. "Starp citu, arī seju un kaklu var ļoti labi nosegt, izmantojot bitenieku aprīkojumu – cepuri ar aizsargtīklu. Jā, pārāk ērti tas nav, bet, piemēram, mežā ogojot tas noteikti būs labāk, nekā visu laiku gaiņāt prom uzbrucējus un pēc tam vēl kādu laiku cīnīties ar dzēlumu sekām," teic Eniņa.

Aptiekās un dažos izmēros prāvākos lielveikalos varam iegādāties dažādus līdzekļus, kas sola kukaiņus turēt patīkamā attālumā no mūsu viegli ievainojamās ādas un garšīgajām asinīm. Jāņem vērā, ka parasti šiem līdzekļiem pēc noteikta laika nepieciešama atkārtota uzklāšana. Tie ir jau gatavie līdzekļi, kuru sastāvā arī lasāmi daudzi dabā pazīstami vārdi. Tāpēc vērts palūkoties apkārt, ļoti iespējams, ka tev tuvumā jau ir viss, kas vajadzīgs.

"Dabā ir daudz augu, kuru aromāts dzēlējiem nepatīk. Dārzos audzē dievkociņu, izopu, estragonu, lupstāju, lavandu, dažādas mētras, savvaļā aug raudene, mārsils, vībotne, vīgrieze – sagumzot šo augu lapas vai galotnes un ievietojot apģērba kabatās, kukaiņi kādu laiku jūs respektēs," apliecina Eniņa. Bet diemžēl tas tā būs vien uz kādu laiku – aromātam izgaistot, zūdīs arī atbaidošais efekts. Protams, var noplūkt jaunas augu daļas un tā turpināt sevi sargāt. Bet farmācijas doktore atgādina, ka nevajadzētu ar smaržīgajiem augiem ieberzēt rokas un citas ķermeņa daļas, jo tādā veidā cilvēks riskē, ka augu sula var kairināt ādu un radīt alerģiskas reakcijas.

Vēl dzēlējus var mēģināt noturēt zināmā attālumā ar citiem smaržīgiem līdzekļiem – ēteriskās eļļas šķīdumu ūdenī, košļājot kādas smaržīgas lietas, piemēram, krustnagliņas vai ingvera sakni, bet arī šie pasākumi nebūs ilglaicīgi, turklāt diezin vai visiem ies pie sirds.

Labākais līdzeklis, kā sev palīdzēt, ir aukstums. "Nē, pagrabā vai ledusskapī nav jāsēž, pietiks koduma vietai pielikt kaut ko aukstu – ūdens pudeli, aukstā ūdenī samērcētu salveti vai dvielīti, ledus klucīti vai ko citu," norāda Eniņa. Laikam ikviens ir vismaz pa ausu galam dzirdējis, ka šādai vietai esot jāpieliek sauja aukstas zemes, bet doktore norāda, ka to gan nevajadzētu darīt: "Kodums tomēr ir mikroskopiska brūce, caur kuru organismā var nonākt patogēni mikroorganismi. Arī kasīt koduma vietu nevajadzētu, tas tāpat draud ar potenciālām infekcijas briesmām."

Arī Džeksone portālam "Prevention" norāda, ka, lai apturētu niezi, ir daudz lielisku bezrecepšu līdzekļu, kurus var izmantot, tostarp:

1% hidrokortizons

Saskaņā ar ASV Nacionālās medicīnas bibliotēkas datiem šis pretiekaisuma krēms var samazināt apsārtumu, pietūkumu un niezi, aktivizējot dabiskās vielas ādā.

Stiprais alkohols pušuma apstrādei

Koduma apstrāde ar alkoholu ļoti labi samazina niezi un histamīna reakciju. Alkohols palīdz notīrīt siekalu olbaltumvielas, kas parasti traucētu imūnsistēmai. Turklāt tam ir patīkami atvēsinošs un nomierinošs efekts.

Nomierinoši līdzekļi ar mentolu vai kamparu

Džeksone iesaka meklēt losjonus vai ziedes, kas satur mentolu vai kamparu, jo tie rada atvēsinošu sajūtu, kas, savukārt, palīdzēt mazināt kairinājumu.

Liels daudzums alvejas

Tīra, 100% alvejas želeja parasti ir droša lieta, ja mērķē uz kaut ko dabīgu un itin bieži mājās uz palodzes esošu. Alveja palīdz nomierināt kairinātu ādu, jo tai piemīt pretiekaisuma īpašības. Tā var arī palīdzēt samazināt apsārtumu koduma rajonā.

Pramoksīnu saturošs losjons

Ir neskaitāmi daudz pretniezes krēmu, kurus izmantot, taču daktere Džeksone iesaka tādus, kas satur 1% pramoksīna hidrohlorīda. Pramoksīns ir lokāls anestēzijas līdzeklis, tāpēc tas padara ādu nejūtīgu, novēršot nervus no sāpēm un niezošiem signāliem.

Džeksone brīdina, ka pats kodums, iespējams, nav galvenais satraukuma iemesls – tas ir tas, kas var notikt pēc dažām dienām pēc koduma vietas kasīšanas, kas paver tavu ādu jaunām briesmām.

"Kukaiņa kodums var viegli inficēties sekundāri," viņa saka. Pievērs īpašu uzmanību koduma zonai, lai redzētu, vai tās izskats laika gaitā pasliktinās, un apmeklē dermatologu, ja koduma vietā izdalās strutas, novērojams siltums, izsitumi, šķiet, izplatās, vai ir jūtamas sāpes, kas nerimstas.