'Labie' un 'sliktie' gramatikas policisti soctīklos. Vai esi viens no viņiem?  (13)

Abus attiecina uz cilvēkiem, kuri mēdz labot, kritizēt un izteikt komentārus par citu lietoto valodu – visbiežāk internetā. Nereti šie komentāri nav gaidīti, jo daudzi gramatikas "cīnītāji" uzskata, ka viņu darbs ir labot un aizstāvēt valodu, nepadomājot, vai tas ir nepieciešami un aktuāli tiem, kuri tiek laboti.

Ne saukti, ne aicināti šie policisti uzrodas tad, kad esat aizmirsis ielikt komatu pirms "ka" vai divdabja teiciena vai kad sajaucat "ka" un "kad" lietošanu (tā dēvētā "kakad armija"), kā skatāms piemērā turpmāk. Tāpat policisti nepieļauj, ka esat pārrakstījies, bet domā, ka neprotat rakstīt, un sniedz gan īsākas, gan garākas pamācības gramatikā. "Gramatikas policija" nesnauž un, ja lietojat internetu, visticamāk ar to sastapsieties, un tas nebūs patīkami.

Tviterī vērojams, ka šiem kritiķiem bieži vien šķiet nepareizi arī no angļu valodas aizgūti vārdi jeb anglicismi arī tad, ja valodnieki tos apstiprinājuši. Paši kritiķi bieži vien neievēro, ka lieto vārdus, kas aizgūti no krievu valodas, jeb rusicismus, kuru latviešu sarunvalodā ir gana daudz. Ir tvitera lietotāji kuri regulāri atgādina, ka katrai paaudzei ir aizguvumi, un pārmetumi angļu valodas ietekmei ne vienmēr ir pamatoti.

Kāda ir šo komentārus rakstošo "slikto" policistu motivācija? Vēlme uzlabot valodas lietojumu vai arī izrādīt savas zināšanas un pārākumu? Kritiķi šos gramatikas "nacistus" un "policistus" dēvē par augstprātīgiem un iedomīgiem cilvēkiem, kuri pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā. Nākamajā piemērā redzams, ka gramatikas kritizētāji liek vienādības zīmi starp rakstīšanas prasmēm un izglītību. Lai gan pats komentāra izteicējs aizmirsis ielikt atstarpi pēc komata un mīkstinājuma zīmi vārdā "līmeņa".

Sociālo tīklu platformās novērots, ka nereti gramatikas policisti savos aizrādījumos ir ļoti emocionāli un aizvaino rakstītāju un valoda ir tikai iegansts. Kā redzams piemērā turpmāk, paša labotāja tekstā ir vairākas kļūdas – gan komatu lietojumā, gan darbības vārdu formu lietojumā, gan diakritisko zīmju lietojumā.

Tvitera lietotāji ir aizsākuši asas un ne tik asas, taču interesantas diskusijas par valodu. Valodas lietotāju ziņā tviteri varētu iedalīt šādi:

Turpmāk redzams piemērs, kurā kāds kritizē rakstības stilu, taču pats pieļāvis kļūdas – "sūdzās" (pareizi ir "sūdzas"), "tai pat laikā" (pareizi ir "tajā pašā laikā"), "it kā" (pareizi ir "it kā"), aizmirsis par atstarpēm.

Kā redzams nākamajā piemērā, bieži vien tvītotāji zina, kā ir pareizi, un izvēlas rakstīt nepareizi, piemēram, bez garumzīmēm.

Tiem, kuriem labas valodas prasmes, ir arī iespēja ar valodu "spēlēties", turklāt jāatceras, ka sociālajos tīklos katrs veido tādu saturu, kādu vēlas, un tā ir vide, kurā drīkst izpausties radoši. Kāds vēlas savu publisko tēlu veidot kā ļoti korektu, pieklājīgu un rezervētu, citam pievilcīgāk liksies rakstīt sarunvalodā, izmantojot slengu un žargonismus. Tomēr ir svarīgi izprast, kāds saziņas stils un valoda iederas konkrētā situācijā vai attiecīgā nozarē. "Labo" gramatikas policistu motivācija ir palīdzēt vieglāk un ērtāk sazināties, pielāgojot teikto sarunbiedram un izvairoties no neprecīza valodas lietojuma.

Cilvēkus, kuri valodas jomā ir zinoši, var dēvēt par "labajiem" gramatikas policistiem. Viņiem ir izglītība vai īpašas zināšanas valodniecībā, un šie eksperti galvenokārt piedāvā labojumu tur, kur tas ir jēgpilni un attiecas uz valodas lietojumu, nevis personību. Tāpēc arī interneta lietotāji nebaidās vērsties pie speciālistiem ar saviem jautājumiem par valodu.

Kā piemēru tviterī var minēt valodnieku Aldi Lauzi, kuram bieži lūdz padomu terminu latviskošanas jomā, kā arī redaktoru Arturu Hansonu, kurš konsultē gan gramatikas jautājumos, gan pievēršas arī citvalodu īpašvārdu atveidei latviešu valodā.

Angļu valodas skolotāja Stefānija Hibērda (Stephannie Hibbard) publicējusi loģiski izklāstītu pamatojumu, kādēļ "labie" gramatikas policisti dara apsveicamu darbu un ir vajadzīgi internetā. Viņa arī raksta, ka ir nekorekti dēvēt par "nacistiem" tos, kuri aizrāda par gramatiku. S. Hibērdai var piekrist, jo šis apzīmējums ir ne tikai pārspīlēts, bet tam ir arī izteikti negatīva konotācija. Taču, ja pārspīlējums nebūtu tik liels, iespējams, apzīmējums nebūtu ieguvis popularitāti internetā. Ir daži tvitera lietotāji, kuri saņem gramatikas "nacistu" kritiku pie katra otrā tvīta, un šādos gadījumos var saprast vēlmi vērsties pret kritizētājiem, izmantojot tik spilgtus vārdus.

Raksta autore pamato, ka, viņasprāt, valodas uzlabotāji ("labie" policisti) ir nepieciešami, jo pareiza valoda ir ātrākais un vienkāršākais veids, lai nodrošinātu saziņas skaidrību un nepārprotamību. Šim viedoklim var piekrist, taču reizēm "labie" policisti un iedarbīgas diskusijas nav tik redzamas, jo "slikto" policistu ir daudz vairāk. Tāpat kā citās jomās, arī valodniecībā ir vajadzīgas atbilstošas zināšanas, lai dēvētu sevi par ekspertu, taču internetā par speciālistiem dažādās jomās uzdodas daudzi.

Bieži vien "slikto" gramatikas policistu kritikas mērķis nav pareizas un literāras valodas lietojuma veicināšana interneta vidē. Savukārt "labie" policisti rosina kvalitatīvas diskusijas un palīdz izglītoties tiem, kuriem ir vēlme uzlabot savas valodas zināšanas.