Slīkst arī tie, kuri prot peldēt. Svarīgākais par drošību pie ūdens  (5)

Latvijā statistika par nelaimes gadījumiem uz ūdens ir biedējoša – 2020. gadā izcelti jau vairāk nekā 60 noslīkušie, kas diemžēl ir rekords pēdējo astoņu gadu laikā. Pie vainas lielā mērā ir izpratnes trūkums, teic biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze. “Piemēram, ejot pāri ceļam, paskatāmies, vai nebrauc auto, taču ūdenī metamies ar galvu pa priekšu. Esam līderpozīcijās traģiskajā statistikā Eiropas Savienības valstu saimē. Ievērojot vienkāršus drošības noteikumus un uzlabojot savu ūdens kompetenci, ir iespējams novērst traģiskos gadījumus un būtiski mazināt negatīvos statistikas datus,” viņa skaidro.

Kāpēc Latvijā situācija ir tik skaudra? Te ir saskatāmi vairāki aspekti. “Daudziem joprojām ir priekšstats, ka ūdens ir droša vide un labākā vieta ballītēm, daudzi uzskata, ka jebkura ūdenstilpe ir derīga peldēšanai un pelde negaisā ir varonība. Nav! Šo mītu dēļ statistika ir tik biedējoša,” stāsta Gemze. Viņa pauž viedokli, ka mūsu sabiedrībā šī problēma joprojām nav gana aktualizēta, turklāt sabiedrības viedokli nereti veido arī maldīga informācija publiskajā telpā. Piemēram, bieži alkohols tiek reklamēts ar atpūtas ainām uz jahtas.

Arī pētījumu rezultāti rāda, ka cilvēku uzskati bieži nesakrīt ar viņu spējām, skaidro Gemze. Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja par cilvēku peldētprasmi Latvijā atklāja, ka vien 6% māk peldēt un lielākā daļa to apguvusi pašmācības ceļā. Savukārt uz jautājumu, vai sniegtu palīdzību slīkstošam cilvēkam, lielākā daļa atbild apstiprinoši. “Peldēt nemāk, bet palīdzēt skries. Slīkšana nav kā filmās – cilvēks pazūd zem ūdens klusi. Divu minūšu laikā cilvēka vairs nav, un viņu vairs nevar pamanīt. Tad jau sākas meklēšanas darbi,” atklāj Gemze.

“Šobrīd, pēdējo divu nedēļu laikā, teju katru dienu mūsu mediķi dodas uz izsaukumiem, kas saistīti ar slīkšanu. Nereti atpūta pie ūdeņiem beidzas traģiski. Mūsu izsaukumu dati liecina, ka kopš Jāņu brīvdienām noslīkstot bojā gājuši jau 15 cilvēki, un tas tik īsā laika posmā ir patiešām daudz!” atklāj Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane. Šogad noslīkuši gan pavisam mazi bērni, gan jaunieši, gan arī cilvēki spēka gados un seniori. “Šis gads, salīdzinot ar iepriekšējo, ir īpaši traģisks, jo bojā gājuši arī ļoti mazi bērni. Kopumā šogad noslīkuši četri bērni līdz piecu gadu vecumam. Visos gadījumos bērni noslīkuši piemājas ūdenstilpēs, pārsvarā dīķos, un viss noticis burtiski acumirklī, kad uz neilgu brīdi no bērna novērsts skats,” stāsta Freimane.

Turklāt slīkšana nav vienīgā bīstamība ūdens tuvumā. Traumas, kuras tiek gūtas, pārgalvīgi metoties ūdenī vai peldoties nezināmās vietās, joprojām ir ļoti aktuālas. “Nedrīkst lēkt no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām, jo šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un muguras traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti un beidzas ar nāvi. Mūsu mediķu pieredze rāda, ka neviena vasara nav pagājuši bez šādi gūtām smagām traumām, un arī šis gads nav izņēmums,” atklāj Freimane. Piemēram, Jāņu brīvdienās ar aizdomām par nopietnu muguras traumu, kas gūta, lecot uz galvas ūdenī, slimnīcā nogādāti trīs jauni vīrieši un viens pusaudzis. Savukārt pirms dažām dienām šādi smagi cietis 18 gadus vecs jaunietis.

Liela nozīme ir peldvietas izvēlei. Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās, taču, ja tādas iespējas nav, pievērs uzmanību tam, vai krastam ir ciets pamats. Ūdens priekus baudot upē, ir jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume un tuvumā nav atvaru vai kā cita bīstama, skaidrots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mājaslapā. Ja tomēr gadās nonākt straumē, mieru, tikai mieru! Centies peldēt pa straumi uz priekšu un mēģini nonākt tuvāk krastam.

Runājot par peldēšanos, jāteic – jo vairāk sabiedroto, jo labāk. Izvairies peldēt vienatnē. Ja radīsies kādas problēmas, nebūs neviena, kas varētu sniegt palīdzīgu roku ekstremālā situācijā. “Vienmēr vajag vismaz vienu cilvēku, kurš tevi redz un spēs izsaukt palīdzību vai pats palīdzēt. Peldoties vienatnē, paies laiks, līdz kāds sapratīs, ka esi pazudis. Arī glābējs neiet ūdenī viens,” atklāj Gemze. Ļoti svarīgi ir nepārvērtēt savas spējas – tev nevienam nekas nav jāpierāda. Ja esi noguris, nedodies ūdenī, jo tas prasīs vēl vairāk spēka. Peldēšanas sezonas sākumā arī jāatceras, ka, iespējams, neesi tik fiziski sagatavots kā iepriekš. Sāc palēnām!

“Pārgalvība un nevērība vienmēr radīs traģiskas sekas. Ne jau tie cilvēki, kuri neprot peldēt, noslīkst. Viņi vairāk dzīvojas pa krastu, neiet dziļumā. Iet tie, kuri domā, ka ārkārtīgi labi prot to darīt. Neizvērtē savus spēkus,” uzsver VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola.

Karstā laikā nereti šķiet, ka labākais glābiņš no tveices ir pelde, arī šāds solis rūpīgi jāpārdomā. Ūdenī nevajadzētu doties pārkārsušam. Cilvēka ķermenis nav pieradis pie straujas temperatūras maiņas, līdz ar to var rasties šoks, parādīties elpošanas traucējumi un sākties krampji. Arī sirdij tas ir risks. Tieši tāpēc ūdenī dodies pakāpeniski, ļaujot savam ķermenim pierast pie atšķirīgās temperatūras.

Lai arī cik romantiska varētu šķist pelde negaisa laikā, no šādas idejas labāk atvadies. Ūdens lieliski vada elektrību, tāpēc šāda pārgalvība var beigties slikti. Tas pats attiecas arī uz peldēšanu tumsā. “Naktī mainās gan ūdens temperatūra, gan vēji, un nelaimes gadījumā tu vienkārši nebūsi pamanāms,” skaidro Gemze.

Iespējams, viens no svarīgākajiem noteikumiem, kuru diemžēl nereti cilvēki pārkāpj, – nekādā gadījumā nevajadzētu baudīt ūdens priekus, esot reibumā. Šādā stāvoklī nav iespējams uz situāciju reaģēt adekvāti, kas galu galā var beigties pat letāli.

Lai palīdzētu slīcējam, pašam ir jābūt gana labām peldēšanas prasmēm. Viens no variantiem ir pamest kādu peldošu priekšmetu, kam var pieķerties un kas ļautu noturēties virs ūdens. Nekavējoties jāsauc glābēji, zvanot pa tālruni 112. Būtiski ir nosaukt precīzu adresi un raksturot piebraukšanas iespējas.

Īpaša piesardzība jāievēro vecākiem un bērniem. Liela nozīme ir peldēšanas apmācībām, kuras jāīsteno pēc iespējas agrāk. Milzīgu kļūdu izdara vecāki, kuri bērnu vienkārši iemet ūdenī un liek viņam ķepuroties ārā. Šāda drastiska metode ir ļoti riskanta gan bērna fiziskajai, gan arī psiholoģiskajai veselībai, turklāt var veidoties bailes no ūdens, kuras pārvarēt pēc tam ir grūti pat jau lielā vecumā.

Mācīties peldēt var jebkurā vecumā – no tā nevajag kautrēties. Peldētprasme jāapgūst peldbaseinā – kontrolētā vidē un profesionāla peldēšanas trenera vadībā, stāsta Gemze. “Peldēšana ir patīkama un ļoti veselīga nodarbe. Peldētprasme radīs drošības sajūtu visa mūža garumā, gan atpūšoties pludmalē, gan nodarbojoties ar aktīvajiem ūdens sporta veidiem.”

Kā zināt, vai esi gana labs peldētājs? Gemze teic, ka pietiekama peldētprasme ir tad, ja cilvēks pēc iekrišanas ūdenī spēj pusminūti vai minūti saglabāt guļošu stāvokli virs ūdens, mierīgi elpojot, bez liekām un spēcīgām kustībām. Jāspēj arī veikt 200 metru peldējumu, turklāt arī uz muguras, ienirt un atkal nogulties uz muguras. “Ja cilvēks spēj to izpildīt un pats izkāpt no peldbaseina, neesot ļoti noguris, viņš spēj peldēt. Tos 200 metrus var peldēt stilā, kurā pašam ir ērtāk, kaut vardītēs vai sunīšos. Svarīgāka ir spēja viegli mainīt stilu no vēdera uz muguras, kā arī spēja atpūsties, saglabājot mieru.”

Atrodoties kādā peldlīdzeklī, būtiski ir vilkt glābšanas vesti. Tā kā šī prasība nav noteikta kā obligāta, daudzi par to aizmirst. “Gadījumi, kuros cilvēki ir izkrituši no laivas vai tā ir apgāzusies, liecina, ka tas vien, ka veste ir nodrošināta, nepaglābs. Šī veste ir jāvelk mugurā,” mudina VUGD pārstāve. Savukārt bērniem vestes vilkšana ir obligāta.