2019./2020. mācību gada otrais semestris ieies vēsturē ar ko nebijušu – skolēni visā Latvijā teju trīs mēnešus aizvadīja attālinātās mācībās, uzdevumus pildot gan tiešsaistes mācību stundās, gan patstāvīgi, cenšoties paši saplānot savu laiku. Īpaši izaicinošs šis laiks bija ne tikai sākumskolas bērniem, bet arī vidusskolēniem, jo centralizētie eksāmeni tika pārcelti uz krietni vēlāku laiku, bet izvēles eksāmeni nebija obligāti. Kā pandēmijas apstākļos vedās teju visu skolā mācīto atkārtot patstāvīgi, lai sagatavotos noslēdzošajiem pārbaudījumiem, un vai tas ietekmēja nākamo svarīgo soli skolēnu dzīvē – studiju vietas izvēli un iestāšanos augstākās izglītības iestādē?

Atcelti starptautiskie eksāmeni un neziņa par uzņemšanu Lielbritānijas universitātē

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas nu jau absolvents Emīls Limanāns šajā skolā papildus vispārējai vidusskolas izglītības mācību programmai divus gadus veltīja arī Starptautiskajai Bakalaurāta* programmai, kuru beidzot skolēns kārto eksāmenus un raksta kursa darbu, kuru punktu summa nodrošina lielāku iespējamību iestāties kādā no ārvalstu universitātēm. Kā sarunā pastāsta pats Emīls, attālināto mācību ieviešana viņam nav sagādājusi lielas problēmas, jo viņš jau bija radis mācīties patstāvīgi. Lielākā problēma, valstī pastāvot ārkārtējai situācijai, bet pasaulē Covid-19 pandēmijai, bijusi tā, ka paredzētie bakalaurāta aptuveni 15 eksāmeni visi kā viens atcelti. Tas savukārt nozīmējis to, ka Emīlam kā skolēnam ir mazāka ietekme pār savām atzīmēm un galarezultātiem, jo maksimālo 45 punktu aprēķins Starptautiskā Bakalaurāta programmas rezultātos nu balstās uz mācību gada laikā izpildīto, ne savu zināšanu pierādīšanu eksāmenos.

"Mērķis, kāpēc šajā novirzienā iestājos, – vidusskolas programma, kas ir plašāk atzīta pasaulē, piemēram, ASV, Austrālijas un citās pasaules universitātēs. Nav skaidrības par Latvijas standartiem un ko tas nozīmē, ka esam saņēmuši Latvijas atestātu, bet, ja pabeidzam šo starptautisko bakalaurātu, visiem pēc atzīmēm ir skaidras mūsu spējas, cik daudz mēs zinām," par to, kāpēc jaunietis izvēlējies šādu mācību ievirzi vidusskolā, stāsta Emīls. Viņam tas bijis kurss divu gadu garumā no 11. līdz 12. klasei, kuru laikā viņš pastiprināti gatavojies bakalaurāta eksāmeniem, kas veido 80 procentus no kopējās atzīmes, bet atlikušos 20 procentus vērtējuma sniedz kursa darbs. Emīls to visu darījis ar mērķi, jo vēlas iestāties Bātas Universitātē Lielbritānijā, lai studētu ekonomiku. Atceltie eksāmeni atstājuši zināmas sekas. "Ja nav eksāmenu, grūti saprast, cik labu atzīmi tu spēsi dabūt katrā priekšmetā, un tad ir grūti plānot savu nākotni, kādās universitātēs tu tiksi un kādās ne. Man joprojām nav skaidrs, cik laba būs mana atzīme, vai es vispār tikšu tajā skolā, kur gribu," stāsta Emīls.

Līdz Starptautiskā Bakalaurāta noslēguma rezultātiem viņam jāgaida līdz 6. jūlijam, un spriedze saglabājas par to, vai viņš būs saņēmis nepieciešamo punktu skaitu, lai tiktu iecerētajā universitātē, – izglītības iestāde viņam jau iepriekš nosūtījusi priekšnoteikumu, ka Emīls tiks uzņemts tad, ja būs ieguvis 36 no 45 maksimālajiem punktiem. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!