'C paaudze'? Psihiatrs Ņikita Bezborodovs par to, kā pandēmija mainījusi bērnus

Trīs mēneši pašizolācijā un mācīšanās attālināti radīja nopietnas pārmaiņas skolēnu dienas režīmā. Viņiem nācās mainīt savus ieradumus, pārkārtot dienas ritmu, pieradināt sevi pašorganizēties un pavadīt mājās neierasti daudz laika. Kādas pēdas šie trīs mēneši ir atstājuši mūsu bērnu dzīvē? "Delfi" to apsprieda ar vienu no vadošajiem Latvijas bērnu psihiatriem Ņikitu Bezborodovu.

Bērnus, kuri piedzīvojuši pašizolāciju un citas pandēmijas sekas vecumā no sešiem līdz 16 gadiem, par "C paaudzi" nodēvēja kompānija "SuperAwesome", kas nodarbojas ar digitālo risinājumu izstrādi darbam ar bērnu auditoriju. Pēc "SuperAwesome" novērojumiem, pandēmija ir mainījusi miega režīmu, uzturu, mācības un brīvā laika pavadīšanu. Bērni sāka vēlāk mosties, brokastis viņiem tagad ir daudz veselīgākas, bet pusdienas kļuvušas pilnvērtīgākas (tas nozīmē, ka arī ēst viņi sākuši vairāk). Vecāki biežāk palīdzēja bērniem mācībās, kurās parādījās vairāki pārtraukumi, un attīstījās "mikrospēles modeļi". Starp jaunajām tendencēm – liela atbildība par māju, tieksme iepirkties internetā ar piegādi mājās, iesaistīšanās mācību procesā un kopīgs mediju patēriņš – ar ģimeni vai draugiem.

Cik lielā mērā šāda aina atbilst realitātei? Vai Covid-19 ir mainījis mūsu bērnus? Vārds "Delfi" ekspertam!

Par "C paaudzi"

"Runāt par veselu paaudzi pandēmijas kontekstā ir pāragri, jo viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl turpināsies situācija saistībā ar noteiktajiem ierobežojumiem. Jo ilgāk, jo nozīmīgākas būs izmaiņas un globālās sociālās sekas, taču tās varēs novērtēt vien pēc 10–20 gadiem. Tagad nav nekādu zinātnisku datu par šo jautājumu – un nevar arī būt, jo ir svarīgi ņemt vērā ilgtermiņa ietekmi. Zinātniskais cikls ir lēns: tas ietver informācijas atlasi, tās analīzi, publikācijas zinātniskajos žurnālos, kritisku vērtējumu no citu pētnieku puses. Tas, kas tiek runāts līdz tam, ir spekulācija.