Bērna finansiālā izglītība – iespēja veidot gudras attiecības ar naudu jau bērnībā  (2)

Naudas tērēšanu bērns parasti apgūst jau mazotnē, prasot vecākiem kādu našķi vai mantu. Vecāki nereti atbild, ka naudas nav, kas bērnā raisa neizpratni – kā var nebūt naudas, ja mēs veikalā pērkam tik daudz lietu? Vēlāk šī neizpratne pārtop interneta ierakstos pie valdības paziņojumiem – kā gan kādai jomai budžetā var trūkt naudas, ja tajā pašā laikā tiek tērēti līdzekļi citām lietām? Nauda ir racionāla, bet attiecības ar to – emocionālas, tāpēc, līdzīgi kā jebkuras attiecības, ir jāmācās tās veidot. Turklāt bērna finansiālās audzināšanas procesā daudz iemācās arī vecāki.

Mācoties rīkoties ar naudu, attīstās kritiskā domāšana. Piemēram, klasiska situācija: bērns tērē ūdeni, ilgi mazgājoties vai vienkārši tecinot ūdeni no krāna, pēc vecāku domām, bez īpašas vajadzības. Īsā atbilde bērnam būtu lūgums netecināt ūdeni, jo par to ir jāmaksā, bet garā – izrunāt, kā ūdens tur nonāk, kādi resursi ir nepieciešami, cik tie varētu maksāt, kas par tiem maksā. Šādi veidojas dziļāka izpratne par lietām un to izmaksām. Mācoties rīkoties ar naudu, bērns iegūst spēju pieņemt pārdomātākus lēmumus, apzinās lietu vērtību, spēj atšķirt vēlmes no vajadzībām, iegūst ilgtermiņa perspektīvu un spēj sasniegt mērķus.