Nozīmīgs šķērslis iekļaujošai izglītībai ir neticība, ka tāda ir iespējama un nepieciešama. Tā ir viena no atziņām, kas pausta jaunākajā UNESCO globālajā izglītības monitoringa ziņojumā "Iekļaušana un izglītība", kurā apkopoti dati no 209 pasaules valstīm saistībā ar izglītības pieejamību, kvalitāti, ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un situāciju iekļaujošās izglītības jomā, par pētījumu informē UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.
Ziņojums atspoguļo dažādos kontekstus un izaicinājumus, ar kuriem valstis saskaras, nodrošinot iekļaujošu izglītību. Tajā lēsts, ka mazāk nekā 10 procenti pasaules valstu ir likumdošana, kas pilnībā atbalsta iekļaujošu izglītību, un, lai gan 68 procenti pasaules valstu ir definējušas, kas ir iekļaujoša izglītība, tikai 57 procenti no šīm definīcijām aptver vairāk nekā vienu atstumto grupu.
Ekspertu skatījumā, izcelsme, identitāte un spējas (piemēram, dzimums, vecums, dzīves vieta, nabadzība, invaliditāte, reliģija, migranta statuss, seksuālā orientācija u.c.) vēl aizvien nosaka daudzu bērnu un jauniešu izglītības iespējas. Piemēram, visās pasaules valstīs, izņemot tajās Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs, kurās ir augsts vidējo ienākumu līmenis, attiecībā uz katriem 100 turīgiem skolēniem tikai 18 nabadzīgie pabeidz vidusskolu. Vismaz 20 pasaules valstīs (lielākoties tajās Āfrikas valstīs, kas atrodas Subsahārā) gandrīz neviena nabadzīga jauna sieviete no lauku teritorijām nepabeidz vidusskolu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
