Visbiežākie mācību kavētāji neattaisnotu iemeslu dēļ ir zēni profesionālās izglītības programmās (it īpaši 1. kursā), kā arī 7., 8., 9. klases skolēni, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).
2019. gada sākumā IKVD apkopoja datus par neattaisnotiem kavējumiem pirmsskolas, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs 2018./2019. mācību gada 1. semestrī, bet mācību gada noslēgumā – par neattaisnotiem kavējumiem 2. semestrī un visā mācību gadā. Datus par neattaisnotiem kavējumiem 1. semestrī ievadījušas izglītības iestādes no 49 pašvaldībām (1553 neattaisnoti kavētāji), 2. semestrī – 400 izglītības iestādes no 94 pašvaldībām (5630 neattaisnoti kavētāji). Datus par kavētājiem nebija ievadījušas izglītības iestādes no 23 pašvaldībām. Lielākā daļa no tām – nelielas pašvaldības ar mazu izglītības iestāžu skaitu, kurās jau vairākus mācību gadus nav vai ir ļoti maz ilgstošu neattaisnotu kavējumu, minēts IKVD gada pārskatā par pagājušā gada darba rezultātiem.
Mācības ilgstoši neattaisnoti 1. semestrī kavējuši 10 izglītojamie, kas mācās pirmsskolas izglītības programmās (t.i, 0,01 procents no kopējā izglītojamo skaita pirmsskolas izglītības programmās), 475 izglītojamie – vispārējās pamatizglītības (ieskaitot speciālās izglītības) programmās (t.i., 0,27 procenti no kopējā izglītojamo skaita vispārējās pamatizglītības programmās), 113 izglītojamie – vispārējās vidējās izglītības programmās (t.i., 0,3 procenti no kopējā izglītojamo skaita vispārējās vidējās izglītības programmās) un 955 izglītojamie – profesionālās izglītības programmās (t.i., 3,23 procenti no kopējā izglītojamo skaita profesionālās izglītības programmās). Savukārt 2. semestrī mācības ilgstoši neattaisnoti kavējuši 53 izglītojamie, kas mācās pirmsskolas izglītības programmās (t.i., 0,05 procenti no izglītojamo skaita pirmsskolas izglītības programmās), 2154 izglītojamie, kas mācās pamatizglītības programmās (t.i., 1,2 procenti no kopējā izglītojamo skaita pamatizglītības programmās), 578 izglītojamie vispārējās vidējās izglītības programmās (t.i., 0,95 procenti no kopējā izglītojamo skaita vispārējās vidējās izglītības programmās) un 2845 izglītojamie, kas mācās profesionālās izglītības programmās (t.i., 10,5 procenti no visa izglītojamo skaita profesionālās izglītības programmās).
Galvenie izpētes rezultātā izdarītie secinājumi:
- Rīgā un republikas pilsētās neattaisnotu kavētāju īpatsvars no kopējā izglītojamo skaita ir lielāks, nekā novados;
- Kopējās tendences kavētāju struktūrā vairāku gadu gaitā nav mainījušās – visbiežākie kavētāji ir zēni profesionālās izglītības programmās (it īpaši 1. kursā), kā arī 7., 8., 9. klases skolēni;
- Lielākā daļa izglītības iestāžu neattaisnotos kavējumus saista ar nepietiekamu mācību motivāciju. Samērā bieži iemesls tam ir dažādas atkarības un uzvedības traucējumi, veselības problēmas, kuras nav apliecinātas ar ārsta/vecāku zīmi, kā arī ģimenes apstākļi, piemēram, vecāku izpratnes trūkums par to, ka bērnam jāapmeklē izglītības iestāde;
- Vairākas izglītības iestādes kā kavējumu iemeslus ir norādījušas dzīvesvietas maiņu vai izglītojamā atrašanos ārzemēs;
- Izglītības iestādes kavējumu novēršanai sazinās ar izglītojamo un vecākiem, iesaista izglītības iestādes atbalsta personālu, kā arī informē pašvaldības izglītības pārvaldi un sociālo dienestu. Ja nav novērojams uzlabojums, tiek iesaistīta pašvaldība, īstenota starpinstitucionālā sadarbība, iesaistot bāriņtiesu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts un pašvaldības policiju;
- Daudzas izglītības iestādes minējušas, ka izglītojamais saņem atbalstu Eiropas Sociālā fonda projektā "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" (PuMPuRS), kas pozitīvi ietekmē izglītības iestādes apmeklējumu un mācības;
- Grūtības kavējumu novēršanā ir profesionālās izglītības iestādēm, jo izglītojamie ir deklarēti vienā pašvaldībā, bet mācās un kavē – citas pašvaldības vai valsts izglītības iestādē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
