“Es, protams, nebiju vienīgā savā klasē, kas cieta no mobinga. Viss bija kā tipiskās amerikāņu jauniešu komēdijās – turīgo vecāku bērni un viņu draugi apsmēja pārējos. Tikai dzīvē tas nemaz nav smieklīgi,” savu stāstu iesāk Diāna. “Tagad uzskatu, ka vainīgi ir tieši pieaugušie – gan skolotāji, gan vecāki –, jo kurš gan cits kā pieaugušie ar savu piemēru parāda, kas ir labs un slikts, kas pareizs un kas nepareizs,” stāsta sieviete. “Uzskatu, ka nauda tevi padara pārāku par citiem, bērnā un jaunietī var iesēt tikai vecāki, kas ar šādu domu arī paši dzīvo.”
Diāna atklāj, ka viņai bija mīloši un smagi strādājoši vecāki, taču ģimene nebija turīga, tāpēc meitene neiederējās klases “elitē”. “Bija viens zēns, kas ap sevi pulcēja šo klases eliti un bija iniciators gan psiholoģiskai, gan fiziskai vardarbībai klasē. Nē, nē, viņš nestāvēja malā. Es no viņa saņēmu arī dūri ribās. Mobingam no klasesbiedru puses jau nevajag lielus un uzkrītošus iemeslus. Ja par tevi ir sākuši ņirgāties, tad tiks atrasts jebkas, ko apsmiet, – apģērbs, personīgās mantas, tas, ar ko nodarbojies ārpus klases, par ko fano, tavi vecāki, tie, ar ko draudzējies, un tā tālāk,” atzīst Diāna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
