Foto: Privātais arhīvs
Miķelis Maskavs ir 13 gadus jauns zēns ar lieliem sapņiem, kurus nebaidās sākt īstenot ar roku darbu, – gatavojot virtuves dēlīšus no oša un ozolkoka. Protams, bez ģimenes atbalsta tas nebūtu iespējams, taču šķietami nevainīgs Miķeļa tēta Reiņa Maskava uzsaukums savā profilā feisbukā, pārvērties tādā pasūtījumu lavīnā, ka tagad zēnam nākas prātot, kā tos visus izpildīt. Pirmie daži desmiti dēlīšu jau nonākuši pie saviem jaunajiem lietotājiem, taču vairāki simti pasūtījumu vēl gaida izpildi.

Kā tas viss sākās, kādi ir Miķeļa sapņi un ikdiena, kā ģimenē bērnus audzina Maskavi, par to portālam "Cālis" stāsta trīs bērnu tēvs Reinis Maskavs.

Reinis audzina dēlus – 15 gadus veco Gustavu un 13 gadus veco Miķeli, un gandrīz gadu veco meitiņu Jeti Madaru. Puikas ir no Reiņa pirmajām attiecībām, kam šajā stāstā varbūt nav tik mazsvarīga informācija, jo pirmos dēlīšus tētis mudinājis Miķeli pagatavot tieši mammai. Tā kā tie sanākuši ļoti labi, radās ideja – kāpēc gan tos nepiedāvāt vēl citiem?

Sākums – tēta darbnīca ar palīgdarbiņiem

Reinis stāsta, ka abi ar sievu Zani pirms aptuveni divarpus gadiem pametuši labi apmaksātus darbus mārketinga jomā, jo nolēmuši, ka pienācis laiks padomāt par sevi. "Bijām čakli strādājuši, veidojot komunikāciju daudziem lieliem uzņēmumiem, kāpēc kaut ko beidzot nedarīt sevis labā?!" Tā tapa abu uzņēmums "Honey Furniture", kurā sāka izgatavot dekorācijas mājai. "Vācām senu koku no vecām mājām, dzīvokļiem un apvienojām to ar moderno materiālu, darinot dažādas mājai nepieciešamas lietas. Viss attīstās, iet uz priekšu, eksportējam preci uz ārvalstīm, bet šī gada pavasarī, kad visur pasaulē sākās Covid-19 pandēmija, pasūtījumu apjoma kritās. Bija jādomā, kā pārorientēties tirgū. Biju jau izgatavojis dažas bērnu gultas, kas tika atzītas par gana labām, tāpēc izveidojām vēl vienu uzņēmumu "Honey Dreamers" un sākām ražot bērnu gultiņas," stāsta Reinis.

Foto: Zane, Reinis un brāļi – Gustavs un Miķelis.

Kamēr ģimene centās izdomāt, kā Covid-19 pandēmijas laikā pietiekami labā līmenī noturētu uzņēmējdarbību, bērni jau bija pabeiguši mācību gadu. "Miķelim sākās vasaras brīvlaiks. Viņš pateica, ka uz nevienu nometni braukt negrib. Dēls ir tāds piesardzīgs, joprojām sabiedriskās vietās staigā ar masku, bet kaut kas jau jādara ir. Tā es puikas – dažreiz abus, dažreiz pa vienam – ņēmu līdzi uz darbnīcu. Sākumā jau nekādus konkrētus uzdevumus nedevu, tāpat jau prieks redzēt, ja kāds no puikām pielipis pie kāda instrumenta, skatās, ko daru es... Bet tad izdomāju, ka katram no dēliem būs pa vienam vasaras uzdevumam. Miķelim, piemēram, tika uzdots atjaunot mammas ozolkoka galdu, kas ilgus gadus bija stāvējis uz balkona. To viņš paveica ātri – galds, – skaists, atjaunots nu jau likts lietā. Gustava vasaras uzdevums bija atjaunot vecu bufeti. Šis darbiņš vēl nav iesākts, bet nešaubos ne mirkli – līdz vasaras beigām būs pabeigts. Gustavam šogad bija jābeidz pamatskola, pēc tam bija iestājeksāmeni ģimnāzijā, kurš viņš veiksmīgi arī iekļuva, tagad viņam ir sporta treniņi... Gan jau arī bufete būs," pārliecinoši saka Reinis.

Miķelis tēta darbnīcā uzturējās ļoti bieži. Jo biežāk – jo lielāka interese kaut ko reāli izgatavot pašam. Sākumā viņš uztaisījis spēli "Jenga", tad kastīti... "Nebija jau tā, ka viņš visu dienu to vien darītu, kā ar instrumentiem darbotos. Pastrādāja, izgāja pabraukāt ar skrejriteni, paspaidīja telefonu, atkal pastrādāja. Normāls pusaudzis," smej Reinis. Šī piebilde esot vajadzīga, lai kāds nepadomātu, ka zēns tikai slīpē, slīpē...

Foto: Privātais arhīvs

Foto: Abi brāļi rosās tēta darbnīcā.

Reinim darbnīcas kaktā stāvējis maiss ar atgriezumiem no oša un ozolkoka dēlīšiem. "Es jau tāpat neko, ko varētu vēlreiz pielietot, nemetu ārā, bet osis un ozolkoks taču ir cēlkoki! Uzliku galdā dēlīšus un stāstu Miķelim, re, te var caurumu izurbt, te jānoslīpē... Saku – uztaisi mammai jaunus virtuves dēlīšus!" stāsta Reinis.

Miķelim vispār patīkot strādāt ar slīpēšanas instrumentiem, turklāt apziņa vien, ka darbojas ar pieaugušā instrumentiem, jau ceļ pašapziņu. "Pastrādāja Miķelis, noslīpēja tik gludus, gludus dēlīšus. Slavēju, – paskat, kāds rezultāts. Man prieks, ka viņš noķēra to sajūtu, kā koks mainās, kad to slīpē," saka tētis.

Joks pārvēršas pasūtījumu gūzmā

Foto autors: Oskars Ludvigs. Zane un Reinis, un koks

Tētis feisbukā ievietoja vēstījumu, un... Tad tikai sākās. Reinim kā privātpersonai un kā uzņēmuma vadītājam ir gana daudz sekotāju, un ar ierakstu par dēlīšu pasūtīšanu pāris stundu laikā dalījās vairāki simti cilvēku, šonedēļ tādi jau bija nedaudz vairāk nekā trīs tūkstoši. "Tā bija kā vīrusa veida, protams, labā nozīmē, reakcija. Pirmais pasūtījums bija no mūsu kordiriģenta, pie sava dēlīša jau ir ticis aktieris Gundars Āboliņš... Pāris dienu laikā Miķelim bija vairāki simti pasūtījumu, no kuriem izpildīti ir – vairāki desmiti," stāsta Reinis.

Pirmajā vakarā, kad jau bija pieteikušies pāris simti cilvēku, Miķelis pats mājās apsēdās un papīra lapām ar roku sarakstīja informāciju, kurš pasūta, kāda izmēra, kā nosūtīt. Kopumā tās bija sešas lapas. "Skaidrs, ka viņš nedaudz arī nobijās no šīs situācijas. Un mēs arī negribam, ka bērnam vairs nebūtu vasaras – tikai dēlīšu izgatavošana. Negribu izslēgt vasaru un ieslēgt rūpnīcu. Miķelim teicu, ka palīdzēšu, bet vienlaikus arī mudināju pašam komunicēt ar pasūtītājiem, lūdzot būt pacietīgiem, izskaidrojot situāciju... Miķelis ar savām divām rokām, jo tieši tā arī top dēlīši, nevar uzreiz visus apdāvināt... Sacīju – dari, cik vari un vēlies. Dienā var izgatavot piecus dēlīšus, un tas jau ir daudz, taču negribu, lai viņam no šīs situācijas nokaras rokas, vēlos, lai viņš izbauda šo procesu – darbošanos ar koku," stāsta tētis.

Pēc ieraksta feisbukā Reinis saņēmis ne tikai pasūtījumus dēlam, bet arī privāti adresētas vēstules ar dažāda rakstura komentāriem. Piemēram, kāda vientuļā mamma, kura audzina trīs dēlus, atrakstīja, ka Miķeļa apņēmību viņa parādījusi arī saviem dēliem, ka šis ieraksts sniedzis iedvesmu arī viņas ģimenei. Citi uzsvēruši, ka Maskavi pareizi audzina bērnus – ļauj nopelnīt, nevis vienkārši apmierina bērna iegribas. "Šķiet, ka ieguvēju ir daudz, arī es kā tētis iedvesmojos, skatoties, kā Miķelis mācās komunicēt ar svešiem cilvēkiem. Tā viņam ir laba skola," uzskata Reinis.

Vaicāju, kur Reinis guvis zināšanas un praktiskās iemaņas, lai darbotos ar koku, ja reiz lielu daļa darba mūža strādājis mārketinga jomā? Reinis pēc vidusskolas mācījies Ogres Meža tehnikumā, kur arī radusies mīlestība pret mežu un koku. Pēcāk sekoja studijas Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Viņa izglītība – amatmācības skolotājs. Studiju laikā bijis daudz praktisko nodarbību, kad studenti darbojās ar koku, metālu, pinuši no klūgām dažādus izstrādājumus. Vēl Reinis esot keramiķis... Savulaik skices mēbelēm zīmējis toreiz visai zināmā uzņēmumā "Grīvas mēbeles". Kā jau tas ir daudziem, izglītība viena, bet darba gaitas sāk pilnīgi citā nozarē, un tā arī bijis Reinim, līdz tagad atgriezies pie saknēm...

Reinis var būt lepns tētis – abi dēli braši zēni, katrs ar savām interesēm. Gustavs vairāk esot intelektuālis. "Matemātiķis, vēstures fans, viņu līdz niansei interesē Otrais pasaules karš. 13. dzimšanas dienā viņam dāvinājām grāmatu "Nacisma fenomens" angļu valodā. Mani tas fascinē, ka šādā vecumā viņam interesē šādas lietas. Bet viņš man arī daudz palīdz darbnīcā. Ir spēcīgs, brašs puika, un ja dara, tad izdara līdz galam. Savukārt Miķelis ir vairāk aktīvo nodarbju cienītājs, lasīt viņam īsti nepatīk. Viņš spēlē bungas, patīk peldēt un re, arī slīpēt koku! Bet mazā Jete, princesīte mūsu, ir visu laiku līdzās. Ja jābrauc uz tikšanos, jāvada prezentācija – Jete ir turpat un komentē," par bērniem stāsta Reinis.

Tagad Miķelis ar mammu devies ilgi gaidītā ekskursijā pie kāda no Latvijas ezeriem. Un tētis cer, ka viņš no tās atgriezīsies ar jauniem spēkiem, lai darbotos tālāk. "Bet vēlos, lai dēlīšu izgatavošana Miķelim būtu nevis rutīna, bet prieciņš. Darīt to, kas patīk un cik es to gribu," piebilst Reinis, vēlreiz sakot paldies tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri bija gatavi atbalstīt Miķeļa sapņus, un lūdzot būt pacietīgiem...

Foto: Privātais arhīvs

Foto: Savs laiks darbiem, savs – izklaidēm...

"Delfi Auto" redaktors Raimonds Zandovskis nedaudz papildina ar informāciju par "Tesla": "Šobrīd lētākā "Tesla" Eiropā ir "Tesla Model 3", Latvijā tādu gan oficiāli nepārstāv, bet Vācijā šis modelis maksā no 42 900 eiro. Arī lietoti "Tesla" markas modeļi nav lēti, Eiropā lētākie lietoti "Tesla Model S" šobrīd maksā no 30 000 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!