Latvijā bērniem autiskā spektra traucējumus diagnosticē arvien biežāk; trūkst valsts apmaksātu pakalpojumu  (1)

Visstraujāk ir pieaudzis bērnu ar AST vai ar aizdomām par autismu skaits vecuma grupā no 11 līdz 18 gadiem, tātad pusaudžu vecumā. Ja 2018. gadā tie bija 433 pusaudži, tad 2019. gadā tie ir jau 503 jaunieši ar diagnozi bērnības autisms, atipisks autisms, Aspergera sindroms un jaukti specifiski attīstības traucējumi. Kopskaitā visvairāk bērni ar AST vai ar aizdomām par autismu ir vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem – tie ir 1022 bērni, kas ir par 12 procentiem vairāk nekā 2018. gadā. Taču 2019. gadā pieaugums ir novērojams visās vecuma grupās, arī vecumā 0–3 gadi, kad agrīnā intervence ir ļoti svarīga – kopā tie ir 366 bērni ar AST, Aspergera sindromu vai ar aizdomām par autismu, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2018. gadā.

2019. gadā Bērnu slimnīcas fonds nodrošināja atbalstu 191 bērnam ar AST vairāk nekā 234 000 eiro apmērā, sedzot izdevumus par ABA terapiju, logopēda nodarbībām, ADOS testu, apmācībām vecākiem. Salīdzinot ar 2018. gadu, kad fonds atbalstu sniedza 105 bērniem, pieprasījums pēc palīdzības ir teju dubultojies, un gandrīz katru dienu bērnu vecāki vēršas fondā pēc atbalsta. Tāpēc kopā ar nozares speciālistiem pieņemts lēmums prioritāri palīdzēt bērniem līdz septiņu gadu vecumam, nodrošinot agrīno intervenci, kas ir ļoti efektīva, taču palīdzība un terapija bērniem akūti nepieciešama arī pēc septiņu gadu vecuma. Vidēji vienam bērnam izmaksas gadā ir 2500 eiro, taču nepieciešamais finansējums var ļoti atšķirties, ņemot vērā katra bērna individuālās grūtības.