Aizrautīgi brauc ar riteni pa mežu takām, trenējas basketbolā un sapņo par NBA, skolā ir teicamnieks – desmitgadīgais Jēkabs pirmajā mirklī ir pavisam parasts zēns, taču no vienaudžiem viņu atšķir tas, ka aiz auss zem matiem paslēpies palīgrīks vārdā kohleārais dzirdes implants. Bez "magnēta", kā implantu dēvē viņa ģimenē, Jēkabs nedzird. Vājdzirdība, pateicoties mūsdienu iespējām, vairs nav šķērslis pilnvērtīgai dzīvei. Par to, kā Jēkaba ģimene atklāja zēna veselības problēmas, kā tas viņam ir iemācījis nenokārt galvu un tiekties pēc sasniegumiem, sarunājos ar viņa tēti Endiju.
Jēkabs ir vecākais no Endija un Annijas Meleču četriem bērniem. Redzot Jēkaba sportisko aktivitāšu piepildīto ikdienu, nemaz nepateikt, ka zēns jau no divu gadu vecuma sadzīvo ar dzirdes traucējumiem, – pateicoties kohleārajam dzirdes implantam, viņš iekļaujas vienaudžu vidū. Pirms desmit gadiem, kad puika piedzima, nekas nav liecinājis par to, ka Jēkabam ir dzirdes traucējumi, stāsta tētis Endijs. Jēkabs dzimis laikā, kad tik tikko Latvijas dzemdību iestādēs ieviestas obligātās jaundzimušo dzirdes pārbaudes, līdz ar to slimnīcā veiktās pārbaudes rezultāts, kas nav bijis spīdošs, norakstīts uz to, ka aparāts ir jauns un personāls vēl nav iemācījies nolasīt rezultātus, – pēc tam jaunie vecāki dēlēnu aizveduši uz Latvijas Bērnu dzirdes centru (LBDC), kur arī rezultāti nav bijuši ideāli, taču vēl nekas nav liecinājis par nopietnu problēmu.
Būt ar dzirdes implantu – priekšrocība, nevis mīnuss
Jēkabs no sava tēta vienmēr ir dzirdējis – būt ar kohleāro implantu ir bonuss. Pa ielu pretī var nākt desmit cilvēku, bet tikai Jēkabam tāds ir, un tas ir jāiemācās izmantot – par šādu priekšrocību, nevis mīnusu, stāsta Endijs. "Viens – lasīšana no lūpām, kas viņam, iespējams, noder, otrs ir – vakarā, kad Jēkabs iet gulēt, viņš ir ļoti priecīgs, kad izslēdz aparātu, viņam netraucē trokšņi, viņš var vienkāršāk aiziet gulēt," par pozitīvo Jēkaba dzīvei ar implantu stāsta Endijs. Sociālā projekta "Sadzirdi mani" video stāstā par sevi Jēkabs atklājis viltību, kuru izmanto skolā, – viņš skolotājai reizēm liek vēlreiz atkārtot diktāta teikumus, aizbildinoties, ka nav dzirdējis, lai gan ir, bet vienkārši gribējis pārbaudīt vēlreiz. Jēkaba tētis vēl sarunā piebilst, ka zēnam ir lieliska superspēja – nedzirdēt visu, ko viņš negrib dzirdēt, piemēram, to, ka viņam jāsakārto sava istaba vai jāizpilda kāds cits tēta vai mammas dotais uzdevums.
Savam vecumam zēns ir ļoti pašpārliecināts, ko apliecina arī viņa labie rezultāti skolā un sportā. Iespējams, tam par pamatu ir tas, ka ģimenē īpaši neviens neuzsver, ka Jēkabam ir implants, jo tas ikdienas dzīvē viņam nedod atlaides. Kā pastāsta Endijs – nekad nav ļāvuši dēlam darīt mazāk: "Līdz ar to viņam arī pašam uztvere ir tāda, ka viņš nekādā veidā nav savādāks. Vienam ir brilles, viņam ir dzirdes implants." Tētis arī atklāj, ka Jēkaba lielie sapņi saskan ar viņa unikalitāti, – viņš grib būt pirmais basketbolists ar kohleāro implantu ne tikai Latvijas izlasē, bet arī NBA. Starp citu, NBA vēl tiešām neviena šāda spēlētāja nav, taču ASV universitāšu komandās ir daži sportisti, kuriem ir kohleārais implants. Un ar sportu desmitgadīgais Jēkabs nodarbojas tiešām daudz.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
