Seši vienkārši veidi, kā parūpēties par prātu un ķermeni

Meklē veidu, kā uzlabot savu garīgo veselību un paaugstināt pašvērtējumu? Rūpēšanos par sevi iekļauj savā ikdienas rutīnā. Būt laipnam pret sevi, savu ķermeni un prātu ir tikpat svarīgi, kā būt laipnam pret citiem, raksta "Stylist". Ļauj procesiem notikt sev piemērotā tempā, nosaki veselīgas robežas un pievērs uzmanību tam, kā jūties – šie noteikumi jāievēro vienmēr, un vēl jo īpaši tagad, kad jau kādu laiku dzīvojam lielā neskaidrībā un, protams, arī satraukumā. Līdzjūtība un laipnība pašam pret sevi palīdz mazināt spiedienu uz savu garīgo veselību.

Tomēr ne visiem no mums ir viegli būt laipnam pret sevi. Nereti tieši sievietēm tas sagādā lielākās grūtības. Pateicoties dažādu faktoru kombinācijai (sociālie mediji un diētu kultūra ir divi mūsdienu piemēri), sievietes jau sen ir saskārušās un joprojām saskaras ar spiedienu būt ideālām it visā. Tas savukārt daudzām liek paškritiski vērtēt to, kā izskatāmies, jūtamies, vai arī liek salīdzināt sevi ar cilvēkiem, ko redzam internetā.

Impulss – barot sevi ar negativitāti – ir iesakņojies jau tik dziļi zemapziņā, ka daudzi nodarbojas ar pašsabotējošu uzvedību. Patiešām – saskaņā ar 2020. gada sākumā veiktu pētījumu – trešdaļa sieviešu seko līdzi influenceru dzīvēm, pat tad, ja tas viņām liek justies slikti.

Tā kā pandēmija turpina ietekmēt mūsu garīgo veselību, ir labākais brīdis iemācīties laipni izturēties pašām pret sevi. Tas varbūt izklausās nedaudz "saldi" vai "pūkaini" – mums kā sabiedrībai ir tendence laipnību uzskatīt par vājumu, bet, pieņemot aktīvu lēmumu būt jaukam pašam pret sevi, rūpēties par savu pašsajūtu, var būt neticami spēcīgi.

Kāpēc? Attiecībām ar sevi ir liela ietekme uz fizisko un garīgo veselību. Kā skaidro uzvedības maiņas eksperts Andreā Maiklīds, laba attieksme pret sevi var ievērojami uzlabot garīgo veselību, radīt pozitīvāku domāšanu un palīdzēt mazināt stresu un nemieru, kas iekšā mīt.

Un kā tad īsti sākt sevi ikdienā mīlēt?

"Katras dienas vai nedēļas sākumā velti dažas minūtes, lai sakārtotu savas domas un izdomātu mērķus, kurus vēlies sasniegt," iesaka Maiklīds. "Veidojot sarakstu, padomā arī par to, kā vari atrast laiku, lai vairāk pievērstu uzmanību sev. Varbūt sagatavo idejas, iecienītākās aktivitātes, kuras vēlies izmēģināt."

Mērķu noteikšana un izvirzīšana ir pirmais solis, rūpējoties par sevi. Tālāk ir svarīgi patiesi atvēlēt laiku šīm darbībām un ierakstīt tās uzdevumu kalendārā. Ja savlaicīgi izdomāsi, kā tos iekļaut savā nedēļā, būs daudz vieglāk arī izpildīt noteikto.

"Ja darāmo darbu sarakstā kā izpildītu ieķeksē tikai vienu uzdevumu, ir viegli "iesprūst" sajūtā, ka vēl neesi izdarījis gana daudz. Tomēr viena uzdevuma pabeigšana ir solis pareizajā virzienā," skaidro Maiklīds. "Mēs visi esam ar trūkumiem – tieši tas mūs padara par cilvēkiem! Tā vietā, lai koncentrētos uz visu to, ko vēl neesi paveicis, labāk ir mainīt savu domāšanas veidu, kļūt poztīvākam, ļaut pamanīt savus centienus un svinēt katru uzvaru, lai cik neliela tā arī varētu šķist."

Iespējams, ir īstais brīdis savā dzīvē ieviest dienasgrāmatu vai pierakstu kladi. Tādu, kurā ik dienu uzraksti pāris teikumos, par ko esi pateicīga. Tas ļaus ieraudzīt labo sev apkārt, it īpaši tad, kad dzīve ir satraucoša un izaicinoša.

"Esi laipna gan pret savu prātu, gan ķermeni, praktizējot sevis mīlēšanu," iesaka Maiklīds. "Vai vari ieskatīties spogulī un atrast kaut ko sevī tīkamu? Aizver acis un padomā par savām labākajām īpašībām. Izsaki šīs pozitīvās īpašības skaļi. Piemēram: "Es esmu skaista. Es esmu gādīga. Esmu līdzjūtīga." Vari arī tās pierakstīt, lai tev būtu vizuāls atgādinājums labajam sevī, jo ne vienmēr to ir viegli atcerēties." Sākumā var būt grūti noticēt tam, ko par sevi saki, taču ar katru dienu tas kļūs vieglāk un vieglāk, un ar laiku lietas redzēsi jau citā gaismā. Spēcīgs paštēls un sava iekšējā un ārējā skaistuma apzināšanās var palīdzēt paaugstināt tavu pašvērtējumu un pašapziņu.

"Lielu daļu no kognitīvi biheiviorālās terapijas aizņem centieni pamanīt, kā mūsu negatīvās domas, emocijas un izturēšanās ir savstarpēji saistītas," skaidro Maiklīds. "Mūsu domas un attieksmes ietekmē mūsu emocijas un izturēšanos, un otrādi." Kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz atpazīt kopīgos kognitīvos traucējumus, kas var veidoties. Piemēram, ja domā šādi: "Es nekad nespēšu ieviest šīs izmaiņas savā dzīvē." Centies šo domu aizstāt ar citu, piemēram: "Šīs izmaiņas ir grūti veicamas. Jo vairāk es sadalīšu darāmo mazos soļos, jo vieglāk būs īstenot pārmaiņas." Šādi novērtēt savas domas un idejas var būt izaicinājums, taču tas ir ļoti būtiski.

Tā vietā, lai tikai pievērstu uzmanību, kā tavs augums izskatās spogulī, esi laipna pret savu ķermeni, ieklausoties, kā tas jūtas. "Pamani lietas, par kurām justies pateicīgai. Piemēram, esi priecīga par to, ka šodien nejūti sāpes, vai par to, ka spēj sasmaržot ziedus." Centies saprast arī to, kad ir laiks nodoties sporta aktivitātēm un kad labāk piebremzēt.

Mēģini veltīt laiku, lai pati gatavotu ēst, pievērs uzmanību ikkatrai sastāvdaļai. Sēžot pie galda, kad baudi maltīti, dziļi ieelpo, piezemē sevi tagadnē. Izmanto visas savas maņas. Padomā – kā garšo ēdiens, ko ēd? Domās apraksti tā tekstūru. Starp katru kumosu noliec dakšiņu un reflektē notiekošo.