Pieci mammu tipi un viņu emocionālais mantojums  (1)

Savas pārdomas par šo tematu portālā "Psychologies" pauž ģimenes psihoterapeits Stefans Poulters. Vai esam tuvi ar mammu vai izvēlamies saglabāt distanci, esam viņu zaudējuši pirms dažiem gadiem vai pārcēlušies uz dzīvi citā valstī – jebkurā gadījumā mammas dzīvesstils un mūsu attiecības nosaka teju katru mūsu esības aspektu. Veids, kā mēs uzvedamies un mijiedarbojamies ar citiem, mūsu attieksme, vērtības un uzskati, mūsu ģimene un dzimumdzīve atspoguļo emocionālo mantojumu, ko esam saņēmuši no mātes.

Par to, kā veidojas piesaiste starp māti un bērnu viņa pirmajos dzīves mēnešos un gados, ir rakstīts daudz. Mazāk uzmanības tiek veltīts tam, kā attīstās šīs attiecības vēlāk, bērna un pusaudža vecumā, kā šī piesaiste veido jau pieauguša cilvēka īpatnības uzvedībā un dzīvesveidā kopumā.

Amerikāņu klīniskais psihologs un ģimenes psihoterapeits Poulters akcentē: "Pats galvenais – atzīt, ka šī ietekme eksistē. Bet negatīva tā var būt tikai tādā gadījumā, ja tā paliek neatpazīta, noraidīta vai nepareizi saprasta. Kad tu saproti, cik daudzšķautņaina ir šī ietekme, un iemācies to pārvaldīt, mātes faktors kļūst par pozitīvu spēku, kas maina tavu dzīvi uz labo pusi."

Speciālists ir noteicis piecus mammu tipus: perfekcioniste, neparedzamā, labākais draugs, egoiste un ideālā.

Parasti tā ir pārlieku kontrolējoša, pabailīga un trauksmes pilna sieviete, kurai galvenais ir dzīves redzamā jeb ārējā puse: viņai ir nepieciešams radīt priekšstatu, saglabāt imidžu. Viņas bērniem piemīt tieksme kritizēt un šaustīt sevi, viņi izjūt savu nepilnvērtību un emocionālo tukšumu.

Ja tu esi šādas mammas bērns...

Tavas stiprās puses: tu, visticamāk, esi cilvēks, kurš ir ļoti atbildīgs savās attiecībās, uz tevi itin visā var paļauties. Tu novērtē neatlaidību un darba spējas, tev tās ir pašas galvenās rakstura iezīmes.

Emocionālais mantojums: tev vienmēr šķiet, ka citu cilvēku domas ir svarīgākas nekā tevis paša. Tu dzīvo ar sajūtu, ka visa pasaule tevi vēro un ir gatava tevi nosodīt.

Nemierīga, viegli aizkaitināma, pārlieku emocionāla, viņa nav spējīga valdīt pār savām jūtām un viņas mainīgais noskaņojums nosaka stilu, kādā viņa pilda vecāku lomu. Viņa pati savā galvā rada problēmas un krīzes, bet pēc tam šo satraukto stāvokli nodod saviem bērniem.

Ja tu esi šādas mammas bērns...

Tavas stiprās puses: tev ir labi attīstīta empātija, tu lieliski spēj strādāt ar cilvēkiem. Tu vienmēr esi gatavs atbalstīt savus darba kolēģus, radiniekus un draugus.

Viņa pret bērnu attiecas kā pret līdzīgu, neapzināti vēloties izvairīties no atbildības par viņu. Pieaugušā vietā, kurš būtu spējīgs rūpēties un pasargāt, bērnam tiek piedāvāts dvēseles draugs, partneris, sarunu biedrs, bet vienlaikus faktiski tiek atņemta mamma. Viņas emocionālās vajadzības ir tik lielas un visaptverošas, ka viņai pašai nākas paļauties uz bērnu, lai tās apmierinātu.

Ja tu esi šīs mammas bērns...

Tavas stiprās puses: tu saproti robežu nozīmi starp vecākiem, bērniem, draugiem un radiniekiem. Tu bieži apzinies, ka uzņemies vadošo pozīciju jūsu attiecībās un uzņemies atbildīgo pieaugušā lomu.

Emocionālais mantojums: tu vari justies aizmirsts un uzmanības apdalīts, piedzīvot bailes par noraidījumu. Citas jūtas, kas piemīt šādam bērnam, – aizvainojums, sašutums, sajūta, ka tevi nemīl un nenovērtē.

Viens no izplatītākajiem mammu tipiem. Šāda sieviete nav spējīga bērnā ieraudzīt atsevišķu individualitāti, viņa ir egocentriska un par sevi nepārliecināta. Viņas atvases kopš agrīna vecuma ir pieradušas izgaismot viņas dzīvi un vienlaikus paši palikt ēnā.

Ja esi šādas mammas bērns...

Tavas stiprās puses: tev piemīt īsts talants atbalstīt citus, tu labi jūties un saproti cilvēkus visa veida attiecībās. Tu esi uzticams un atsaucīgs, spējīgs līdzpārdzīvot citu cilvēku likstas un risināt svešas problēmas.

Emocionālais mantojums: tu šaubies par savām spējām pieņemt lēmumus. Tev ir grūti uzticēties savām personīgajām jūtām jebkurā situācijā, tāpēc, ka mātes domas tev vienmēr bijušas daudz svarīgākas un nozīmīgākas.

Lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, tādas mammas arī ir. Bet tādu, saskaņā ar Poultera domām, ir pavisam nedaudz – aptuveni 10 procenti. Nevainojamā māte sevī apvieno labākās īpašības no pārējiem četriem tipiem. Viņa ir emocionāli līdzsvarota, viņa savos bērnos redz unikālas personības un palīdz viņiem izaugt par patstāvīgiem cilvēkiem. Jā, tiesa, viņa nav pati pilnība, bet lai kādi nebūtu viņas dzīves apstākļi, viņa par bērniem rūpējas apzināti un ar lielu vēlmi to darīt.

Ja esi šādas mammas bērns...

Tavas stiprās puses: jūtot mātes mīlestību un pieņemšanu, tu esi gatavs riskantiem lēmumiem un pārmaiņām dzīvē bez bailēm tikt nesaprastam un atgrūstam.

Stefans Poulters uzsver, ka mūsu mātēm visbiežāk piemīt nevis kāds viens konkrēts tips, bet kā minimums – divi. Bet kāds no tiem vienalga ir dominējošais.

Ir svarīgi paraudzīties uz šo mātes tipu attālināti, bez kritikas un sašutuma. Tikai tā, raugoties no pieaugušā pozīcijas, nevis bērna, arī varēs saprast patieso mātes lomu un tās ietekmi uz tevi. Pieaugušā pieeja nozīmē gan mūsu pašu gatavību nodalīt atbildību par attiecībām, gan arī apzināšanos, ka tās nav fiksētas vienreiz un uz visiem laikiem.

Saikne starp bērniem un vecākiem ir nebeidzams dialogs, kuru veidojam arī mēs. Piemēram, katrs no mums ir spējīgs "pārrakstīt to noteikumu grāmatu", ko viņš ieguvis mantojumā no mātes. Šī "noteikumu grāmata" – tas ir rakstīto un nerakstīto likumu krājums, kas aptver galvenos dzīves aspektus – karjeras izvēli, attiecības ar naudu, vecāku audzināšanu, garīgumu un seksualitāti. Lai mainītu šos noteikumus, ir jāsaprot, kā tie ietekmē jūsu attiecības un problēmas.

Noteikums, piemēram, var skanēt šādi: "Meitenei nepiedienas pirmajai zvanīt zēnam". Zemtekstā šis tabu izklausās aptuveni tā: "Nekad neprecies ar cilvēku, kuru tu mīli vairāk, nekā viņš tevi. Ļauj vīram tevi mīlēt: tā tu būsi daudz izdevīgākā pozīcijā". Gala rezultātā vēstījums, ko saņem meita, var izrādīties daudz dziļāks un dramatiskāks: nav vērts stipri iemīlēties un gaidīt tikpat stipru mīlestību no otra.

Kā iespējams pārrakstīt šo "noteikumu grāmatu"? Visupirms – pārskatīt scenārijus, kuros mēs pamanām, ka domājam un rīkojamies kā mūsu mamma. "Kad jūtu trauksmi vai šaubas, es uzreiz dzirdu mammas pesimistisko balsi. Un šo viņas kašķīgo intonāciju: "Es zināju, zināju, ka nevajag to pirkt/braukt šurp/piekrist šai avantūrai. Un kāpēc mēs to izdarījām? Par ko vispār domājām?", – atminas kāda 36 gadus veca sieviete.

Koncentrējoties uz sāpīgiem brīžiem, mēs varam noteikt, kuras "nodaļas" no mātes "likumu krājuma" ir īpaši labi uzsūkušās. Kādam noderēs sīki un smalki aprakstīt dienasgrāmatā tās situācijas, kurās reakcijas pēkšņi sāk atkārtoties kā tavai mātei, bet pēc tam paanalizēt, kas kopīgs šīm situācijām, iesaka speciālists.

Turpina sieviete, kas sākusi pārskatīt, kādu mantojumu guvusi no mātes: "Pamanīju, ka dzirdu mātes balsi tajos brīžos, kad raizējos par kādu svarīgu notikumu nākotnē vai darba, vai kad plānoju iztērēt paprāvu naudas summu. Kopumā – kad jūtu, ka nevaru kontrolēt situāciju." Speciālists rekomendē, – kad esi identificējis galvenos apstākļus, vari meklēt veidus, kā uz tiem reaģēt citādāk, atrast argumentus par labu pretējam viedoklim.

Taču šim darbiņam būs jēga tikai vienā gadījumā: ja mēs esam gatavi pieņemt savu māti ne kā visu varošu no nomācošu būtni. Un ne kā pašu pilnību, nepieejamu kritikai. Bet kā personību – ar visiem viņas trūkumiem un stiprajām pusēm. Lai pēc tam, apzinot viņas stiprās un vājās puses, pilnā mērā apzinātos persinīgās iespējas un resursus šajā nebeidzamajā dialogā, uzsver Poulters.