Nauda specializētajai pamatizglītībai jānopelna ar labām sekmēm

Lai izglītības iestāde saņemtu papildu finansējumu padziļināto izglītības programmu īstenošanai, tai trīs gadu periodā būs jāuzrāda augstāki rezultāti – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi valsts pamatizglītības standartā un pamatizglītības programmu paraugos. Kā šo faktu uztver skolas, kas īsteno šādas programmas? Dažādi – gan ar izpratni, gan nopūtu. Citi to novērtē kā sava veida ultimātu ar pātagas efektu, citi – bez bažām par skolas spējām pierādīt skolēnu sniegumu konkrētajos mācību priekšmetos.

Vēl viens aspekts, kas parādās, aptaujājot skolu vadītājus, – netieša vēlme visus bērnus padarīt vienādus, jo jaunais pamatizglītības standarts vairs neparedz profesionāli orientēta virziena programmas, bet izglītības iestāde atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu kādā no mācību priekšmetiem. Nosacījums – palielinātais stundu skaits nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējā stundu skaita trijos gados tajā mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts. Tomēr šobrīd spēkā esošie normatīvie akti paredz, ka valsts apstiprinātā finansējuma ietvaros tiek piemērots papildu koeficients profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmām (mūzika, svešvalodas u. c.). Taču jāatgādina, ka arī šo finansējumu pērn bija plānots pārtraukt, līdz skolēnu vecāki sadarbībā ar medijiem un skolu vadību sacēla pamatīgu troksni, panākot, ka papildu finansējums no valsts tomēr tiks nodrošināts. Bet... jūlija vidū valdībā akceptētas jaunas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kurām šoreiz arī pievērsīsimies.

Rakstu par to, kā, iespējams, bija plānots sekmēt viduvējību kalvi, lasi šeit.

Lai gan IZM noteikumu projekta anotācijā norāda, ka sadarbībā ar iesaistītajām izglītības iestādēm ir sagatavotas prasības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem un tās atbalstījušas noteikumu projekta tālāko virzību, ir skolas, kuras centušās nedaudz pretoties šīm izmaiņām, paužot savu argumentāciju, kas nav ņemta vērā. Un tagad, kad ilgā laika posmā novērota šūpošanās – no valsts dotēt vai nedotēt padziļināto programmu skolas –, to vadītāji vairāk izvēlas neapmierinātību paust pie sevis, sak, jāpriecājas par to, kas ir, un netiešais spiediens no IZM un valdības puses – sasniegt augstākus mācību rezultātus – jāiztur godam, tikai nav zināms, ko tas vēl prasīs – gan no bērniem, gan pedagogiem.

Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš atzīst, ka noteikumos minētos rezultātus ar pašaizliedzīgu darbu var sasniegt, tomēr ne viss vērtējams pēc viena standarta. Viņš uzsver, ka vienmēr ir vērtējis katra skolēna izaugsmi individuāli, katram bērnam iespēju robežas ir dažādas – vienam skolēnam atzīme 7 vai 8 ir vērtējama tā, bet kādam citam – jau citādi. "Viens septītnieks var būt absolūti atšķirīgs. Vienam bērnam tie ir teju griesti, kamēr citam – vidēja atzīme. Taču šie noteikumi piespiedīs visus strādāt vēl rūpīgāk un meklēt iespējas izaugsmei," atzīst direktors.