Cāļa bildes - 1013
Foto: Publicitātes foto
Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai. Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet... Šim dokumentam pietrūkst inteliģences. Aicinu to pārstrādāt! Šādas pārdomas par jaunajām Izglītības attīstības pamatnostādnēm radušās Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētājai Zanei Ozolai.

Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils – svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums, uzsver Ozola. Turpinājumā viņas viedoklis, iepazīstoties ar ministrijas izstrādāto dokumentu.

"Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais – mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!