Arī man pašai ir bijis līdzīgi. Grūti pat saskaitīt, cik reižu sirds gandrīz izlēkusi pa muti ārā, jo tumšā ielā pretim nācis vīrietis treniņtērpā. Tādos brīžos, šķiet, prāts strādā tūkstošiem reižu ātrāk un izdomā simt scenārijus, kas notiks tālāk. Man piedraudēs, mani apzags, varbūt vēl sadurs – tie ir vien daži no manis iztēlotajiem variantiem. Atmiņā tūliņ arī ataust visi iespējamie "Netflix" seriāli par sērijveida slepkavām. Realitātē, protams, nekad neesmu cietusi un piedzīvojusi ko nelāgu, taču bailes joprojām ir klātesošas. Un tikpat daudz reižu savā virzienā esmu dzirdējusi jokus par blondīnēm un viņu (tātad – arī manām) spriestspējām – diezin vai tie domāti nopietni, taču joprojām ir gana aktuāli. Tieši tāpēc skaidrojam, kā sabiedrībā veidojas aizspriedumi un vai ir jājūtas vainīgam, ja prātā iešaujas šādas, bieži vien iracionālas, domas.
Evolūcija mūsu smadzenēm ir dāvājusi daudzas un dažādas noderīgas spējas, tostarp arī spēju klasificēt pēc pazīmēm, skaidro klīniskā psiholoģe Anete Pope. Piemēram, ja redzi kādu lietu vai priekšmetu uz riteņiem, kurā ir iesēdušies cilvēki, tas pārvietojas pa ceļa braucamo daļu, tad zini un saproti, ka tā ir automašīna. "Pat ja mēs ieraugām modeli vai marku pirmo reizi, mēs zinām, ka tā ir automašīna. Tas nozīmē, ka šī funkcija ļauj mums ātri, pat neaizdomājoties noteikt, ko mēs redzam vai uztveram tad, ja mums priekšā ir izveidojies noteikts šablons. Klasifikācija jeb stereotipi vēl nenes neko ļaunu, tomēr tie mūs atdala no citiem un sašaurina mūsu redzesloku par pasaules un cilvēku dažādību," stāsta psiholoģe. Viņa norāda – stereotipi ir automātiski un piemīt visiem cilvēkiem. "Mēs kategorizējam cilvēkus pēc dzimuma, rases, nacionalitātes, vecuma, ķermeņa uzbūves, ādas krāsas, reliģijas, seksuālās orientācijas, dzīvesvietas vai pat matu krāsas. Islāma ticības pārstāvji ir agresīvāki nekā kristieši, tievie ir čaklāki nekā apaļie, vīrieši ir spēcīgāki nekā sievietes vai labāk spēj atrisināt matemātikas uzdevumus," dažus piemērus min Pope.
Cilvēks ir sociāla būtne, un mums ir ļoti būtiski atdalīt "savējos" no "citiem". Kā norāde psiholoģe, agrāk tas bija pat dzīvības un nāves jautājums. Attiecīgi cilvēki, kuri ir citādi un atšķiras pēc kādām noteiktām pazīmēm, automātiski tiek pievienoti kategorijai "citi". Un tad jau sāk veidoties dažāda veida domāšanas kļūdas, kas notiek, cilvēkam pat neapzinoties. Piemēram, viena no šādām kļūdām ir iekšgrupas un ārgrupas fenomens. "Tā ir attieksmes kļūda, pateicoties kurai mēs priekšroku dosim tam cilvēkam, kuru mēs uzskatām par savas grupas locekli, neskatoties uz objektīviem apstākļiem vai racionāliem skaidrojumiem par to, ka otrs cilvēks varētu šajā situācijā iederēties labāk. Lai pasargātu sevi, mēs pieņemam, ka sava grupa vienmēr ir drošāka un labāka par otru," teic Pope. Šo situāciju var novērot, piemēram, ikdienišķās situācijās skolā, darbā vai sporta kolektīvos, kur cilvēki tiek sadalīti bariņos vai grupās un allaž no otras grupas ir jāuzmanās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
