Latvijā atgriežas tikai trakie. Par pārvākšanos uz dzimteni pēc ilgiem gadiem Vācijā

Noderēja krievu valoda

"Es nebraucu uz ārzemēm strādāt un laimi meklēt, tas nav mans gadījums. Ģimeni skāra traģēdija – tika nogalināts manas māsas dēls, ko pusotru gadu nevarēja atrast. Šis pusotrs gads bija ļoti smags visiem, tādēļ, kad viņu galu galā atrada Gaujā, sapratu, ka man kaut kur jāaizbrauc, lai atslēgtos un atvilktu elpu. Tajā pašā laikā sāka irt mana laulība. Kad Minsterē dzīvojošā draudzene aicināja mani pie sevis, lai pastrādātu, nolēmu mainīt vidi. Protams, tā bija arī manas laulības saišu stipruma pārbaude. Kad Ziemassvētkos atbraucu uz mājām, sapratu, ka ģimene diemžēl izirusi. Un tad nolēmu, ka vēl kādu laiku palikšu Vācijā."

Ieradusies Vācijā, Inese vācu valodā zināja tikai četrus vārdus, bet pēc pusgada jau spēja šajā valodā sarunāties. Sieviete saprata, ka viņai šī zeme šķiet interesanta un ka vēlas iemācīties ko vairāk. Pirmkārt – valodu, iemācot to arī bērniem. Tomēr Inese nekad nebija domājusi, ka neatgriezīsies Latvijā, viņa neplānoja Vācijā ilgi uzkavēties. Gribēja vienkārši padzīvot, izprast valsti un tās kultūru. Tolaik Vācija vēl nebija atvērusi savu darba tirgu, Inese bija spiesta strādāt ārzemēs bez bērniem – viņus nebija tik vienkārši paņemt līdzi. Tādēļ regulāri braukāja uz Latviju. Kad tirgus tika atvērts, viņa nekavējoties nokārtoja darba atļauju un visus dokumentus bērniem.

"Kad aizbraucu, jaunākajam dēlam bija nepilni četri gadi, vecākajam – 11. Viņus pieskatīja mani vecāki un vīramāte, kam ar bērniem bija ļoti labas attiecības. Nebaidījos viņus atstāt, kaut, protams, ļoti ilgojos pēc bērniem, nevienam tādu sajūtu nenovēlu! Šis bija ļoti smags laiks, bet tas man tika dots, lai daudz ko pārdomātu un saprastu. Kad esi viens, sāc daudz ko izvērtēt, pārdomāt un izprast. Arī par saviem bērniem. Nekad neesmu viņus uztvērusi kā savu īpašumu, tādēļ man ir ļoti labas attiecības ar bērniem. Savukārt dzīve Vācijā parādīja, ka visu esmu darījusi pareizi. Kad bērni pārcēlās pie manis, jaunākais dēls sāka iet pirmajā klasē un mācījās Vācijā sešus gadus. Vecākais dēls Vācijā pabeidza profesionālo vidusskolu."

Sākumā, tikko ieradusies Minsterē, Inese uzkopa mājokļus. Viņas draudzene aizbrauca brīvdienu ceļojumā, pirms tam piešķīrusi Inesei savu divriteni un mājokļu atslēgas un vienojusies ar klientiem, ka visi darbi būs Ineses ziņā. Sievietei bija divas vārdnīciņas. Tās viņa nēsāja sev līdzi pusgadu. Vēlāk sāka strādāt viesnīcā par floristi-noformētāju. Vēlāk, nu jau apguvusi valodu un iemācījusies strādāt ar datoru, iekārtojās darbā loģistikas uzņēmumā, paralēli strādājot kādā kāzu aģentūrā kā floriste, kas palīdz organizēt kāzas.