Kādas jūtas tev būtu pret cilvēku, kurš tev pazemo, pagrūž uz trepēm, iznīcina tev dārgas lietas, sit un pat žņaudz? Leslijas Morganas Šteineres gadījumā tā bija mīlestība. Precīzāk – neprātīga mīlestība, kā viņa nosaukusi autobiogrāfisku grāmatu, kurā stāsta par četriem kopdzīves gadiem ar varmāku. Kādēļ viņas stāsts ir ne tikai par mīlestības iedabu, bet arī par sadzīves vardarbību? Parasti upuris savu mocītāju nepamet, jo baidās par sevi un saviem bērniem vai ir materiāli atkarīgs. Tomēr Leslija šo vardarbību pacieta nevis baiļu dēļ. Viņa ne tikai attaisnoja savu vīru, bet – nepārstāja viņu mīlēt.
Filozofe un kognitīvās neirobioloģijas speciāliste Berita Oskara Brogarda Leslijas Šteineres stāstu sauc par radikālu piemēru iracionālai mīlestībai. Jūtas, kas nereti ir pretrunā ne tikai veselajam saprātam, bet arī pašsaglabāšanās instinktam. Paralizē jūsu gribu, atslēdz spēju skaidri domāt. Leslijas gadījumā šis "neprāts" vardarbīga vīra dēļ balansēja uz īstas psihozes robežas. Vai atceraties Selestas stāstu seriālā "Lielie mazie meli"? Iracionāla mīlestība ne vienmēr nonāk līdz tādām galējībām. Tās izpausmju spektrs ir daudz plašāks. Kad "mīlestības vārdā" ziedojat savus vaļaspriekus, karjeru, draugus, maināt imidžu, rīkojaties pret saviem principiem, – tā arī ir iracionālā mīlestība. Pat, ja netiec fiziski ietekmēts, tu izjūti psiholoģisko spiedienu un iekšējais diskomforts nemitīgi pastiprinās. Nodarītā kaitējuma pakāpe var būt dažāda, tomēr būtība nemainās – tu zaudē tiesības rūpēties par savām interesēm.
Vaicāsiet: ja iracionāla mīlestība ir pretrunā ar mūsu interesēm, kādēļ mēs to padarām par kultu, slavinām mākslā kā "lielu jūtu" etalonu, uzskatām, ka tā ir skaista un elpu aizgrābjoša, sapņojam tādu piedzīvot? Kādēļ mēs atzīstam racionālismu it visur, izņemot mīlestību? Šis savādais izvēlīgums rosina domāt, ka iracionālā mīlestība, iespējams, nav nemaz tik iracionāla.