Par to, kā ģimene uzzināja Gerdas diagnozi, cik savlaicīgi meitenei veica kohleārā implanta operāciju un, pats galvenais, kā Gerdai veicas šobrīd, sarunājos ar mammu Anitu un pašu Gerdu. Savukārt viedokli par to, kādas ir iespējas tām ģimenēm, kas saskaras ar vājdzirdību un nedzirdību, kā arī to, kā mainījusies situācija un cik liels valsts atbalsts saņemams tiem, kuriem nepieciešams kohleārais implants, stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja otolaringoloģe Sandra Kušķe.
Šis ir otrais stāsts, kurā portāls "Cālis" stāsta par bērniem, kuriem dzirdēt palīdz kohleārais implants. Pirmo stāstu par Jēkabu lasi šeit.
Patīk gleznot, veidot "TikTok" klipiņus un sekot līdzi modei – tam palīdz "aparātiņš"
Nezinātājam Gerda liktos pavisam parasta meitene. Viņa nupat uzsākusi mācības Ogres pamatskolas 6. klasē, un meitenei skolā patīk. Kā stāsta Gerdas mamma Anita, meita ikdienā aizraujas ar visu to, kas aktuāls 12 gadus vecām meitenēm, – ar viedtālruņa palīdzību filmē atraktīvus klipiņus jauniešu tik iecienītajā sociālajā vietnē "TikTok", seko līdzi modei un klausās šobrīd iemīļotu dziedātāju mūziku. Taču tas, kas Gerdu padara īpašu, ir mazais "aparātiņš", kā viņa pati to sauc, kas zem krāšņās matu rotas paslēpies aiz auss.
Kā sarunā atzīst pati Gerda, tajos brīžos, kad viņa kādam no vienaudžiem pastāsta, ka nedzird un sadzirdēt pasaules skaņas palīdz kohleārais implants, daudziem esot šoks. Pēc tam jau sekojot daudz jautājumu par to, kas ir implants, kā tas darbojas un ļauj dzirdēt. Un Gerda nevairās uz tiem atbildēt, jo ir svarīgi par to runāt. Vienmēr gan reakcija esot visai pozitīva, un, kā smejot saka pati meitene, neviens ar viņu nav pārstājis draudzēties tikai tāpēc, ka viņai ir "aparātiņš". Turklāt implants Gerdai palīdz darīt lietas, ko bez dzirdes nemaz izdarīt nevar, – dziedāt un spēlēt ģitāru.
Šobrīd Gerda mācās vispārizglītojošā skolā – pateicoties lielajam ieguldītajam darbam, jo kopš brīža, kad viņai veikta implantēšanas operācija, nācies ar divtik lielām pūlēm mācīties dzirdēt un runāt. Skolotāji skolā bijuši atbalstoši jau no pirmās dienas – Gerda pastāsta, ka pat mudinājuši sēdēt pirmajā vai otrajā solā, lai meitene labāk sadzirdētu teikto, taču nu meitene atzīst, ka dzird tik labi, ka var pat neskatīties visu laiku uz stāstītāju, lai saprastu dzirdēto. "Es varu pagriezt klusāk, varu pagriezt skaļāk, es domāju, ka man pat ir labāk nekā tiem, kuriem nav aparātiņa, jo varu to noņemt un nedzirdēt, ka mamma saka, ka kaut kas jādara," pastāsta Gerda, piebilstot, ka viņas mamma gan sakot, ka tas nav godīgi, jo ne visi var izslēgt "aparātiņu", lai nedzirdētu to, ko nevēlas.
Ar to pat gadījušies kuriozi, jo Gerdai nereti patīk implantu izslēgt, piemēram, uz nakti, lai netraucēti izgulētos. Reiz Anita ar vīru piemājas terasē baudījuši pa vīna glāzei, bet Gerdai kļuvis garlaicīgi un viņa nolēmusi iet gulēt. Prom ejot, aizvērusi terases durvis, devusies uz istabu un implantu izslēgusi. Bet mamma ar tēti palikuši izslēgti ārpus mājas. "Esam ārā tādā izskatā, kādā esam, labi, ka bija palicis vaļā virtuves logs un vīrs ar fizisku spēku ierāpās iekšā. Tad gan bijām drusku nikni, jo ziemā tas nepavisam nebūtu labi," kuriozu atminas Anita. Ar meitu pēc tam izrunāts, cik svarīgi tomēr ir tas, ka viņas "aparātiņš" ir ieslēgts, lai dzirdētu ne tikai modinātāju, bet arī vecāku zvanus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv