Tas visbiežāk ir bērna tuvinieks. Ko mēs (ne)zinām par seksuālo vardarbību Latvijā

Oficiālā statistika par situāciju Latvijā rāda, ka no seksuālās vardarbības pie mums cietis vismaz katrs desmitais bērns. Eiropas Komisija savukārt ziņo, ka Eiropā no seksuālās vardarbības kādā no tās formām cieš viens no pieciem bērniem. Taču zināmā par to, kas ir upuris, no kādas vides tas nācis, kāds ir varmākas portrets un pāridarījuma vieta, joprojām ir visai maz. Linde-Ozola norāda, ka šobrīd seksuālās vardarbības jomā spīdinām lukturīti tumsā, cenšoties saredzēt reālo situāciju.

"Svešinieki, īpaši varmākas, ir ļoti, ļoti reti. Svešinieks varmāka visbiežāk būs sastopams internetā," situāciju raksturo pētniece. "Pats traģiskākais – šai personai ir jābūt uzticamības personai, bet šis cilvēks ir izdarījis sliktāko, ko bērnam var nodarīt, absolūti nolaupījis fiziskās un emocionālās drošības sajūtu."

Lindes-Ozolas 100 analizētajās lietās atklājies, ka lielākoties cietušas ir meitenes – 81, bet zēni krietni mazāk, vien 19. Arī vidējais vecums meitenēm ir zemāks – 11,5 gadi, bet zēniem tie ir 12 gadi. Teju katrs ceturtais cietušais ir bērns ar īpašām vajadzībām, bet 86 bērni jau iepriekš cietuši no kādas vardarbības formas. 68 seksuālās vardarbības gadījumi bijuši ar fizisku kontaktu, bet gandrīz trešdaļā gadījumu vardarbība raksturota kā ilgstoša – cik tieši, to neviens nezina. No visām 100 lietām 98 gadījumos varmākas ir vīrieši, no kuriem 77 – cietušajam bērnam labi pazīstams vīrietis. Tas nozīmē – tēvs, patēvs, brālis, onkulis, vectēvs, brālēns, kaimiņš, ģimenes draugs vai kāda cita uzticamības persona.