Foto: Privātais arhīvs
Supermammas tēls mūsdienu kultūrā iesakņojies ļoti dziļi – mammas kļuvušas ne tikai par mūsu apgādniecēm, bet arī spēka avotu, labāko draugu un varoni. Supermamma Jana Praškevica ikdienā strādā par šuvēju un lietvedi auto servisā, un audzina savus dvīņus – otrklasniekus Edžu un Tomu, kuri ir arī rehabilitācijas centra "Poga" pacienti. Pēc traģiska vīra zaudējuma Janai nācās pārņemt arī tēta lomu ģimenē un iemācīties dzīvot no jauna. Taču, kā tagad atzīst māmiņa, – atrodot dienā kaut 10 minūtes sev pašai, iespējams rast arvien jaunus spēkus, lai būtu ne tikai laba mamma, bet arī spēcīga sieviete.

"Atrast laiku sev ir jāiemācās. Sākumā es to nepratu, taču, paliekot vienai ar bērniem, sāku mācīties dzīvot no jauna. Pats svarīgākais ir zināt, ko tu vēlies darīt savā brīvajā laikā un kas tev palīdz un nomierina," atklāj Jana. Stāstot par to, kā izskatās viņas ikdiena, māmiņa aizdomājas – no pirmā acu uzmetiena šis ātrais un dinamiskais darba dienas skrējiens varētu līdzināties ne viena vien vecāka ikdienai, taču, ģimenē augot bērniem ar kustību traucējumiem, ierastajā rutīnā laiks jāparedz arī daudzām citām papildu lietām. Abiem Janas dvīņiem ir invaliditāte – viens dēliņš piedzimis ar bērnu cerebrālo trieku, bet otrs ikdienā pārvietojas ar kājas protēzi.

"Darba nedēļās mans brīvais laiks sākas diennakts agrajās stundās – no pulksten 5.00 līdz 6.30. Šo laiku izmantoju, lai dotos rīta skrējienā un pavadītu laiku ar sevi. Atgriežoties mājās, sakopjos un modinu bērnus. Celšanās no rīta mēdz būt laikietilpīga. Ja viens spēj saģērbties pats, otru jāģērbj man," par ikdienas gaitām stāsta Jana. Pabrokastojot, bērni parasti tiek vesti uz skolu, taču tas, kā līdz skolai nokļūt, ģimenei atkarīgs ne vien no laikapstākļiem, bet arī puiku pašsajūtas. "Katru rītu jāsaprot, vai mazajam pietiek spēka līdz skolai aiziet ar kājām. Savukārt skolā sākas nākamais posms – lai gan šobrīd vecākus drošības apsvērumu dēļ iekšā nelaiž, man ar asistenti ir nepieciešams doties līdzi puikām, lai palīdzētu viņiem noģērbties. Tikai tad varu doties savās darba gaitās," stāsta Jana.

Dvīņu mammas lomu Jana nemainītu ne pret ko, taču, kā pati atzīst, jāspēj parūpēties arī pašai par sevi, lai gūtu spēku turpmākajiem darbiem. Taujāta, ko darīt brīžos, kad gribas nolaist rokas, māmiņai atbilde jau ir gatava: "Reizēm piezogas sajūta, ka nezinu, ko darīt tālāk. Iestājas bezspēks. Tad nu es atrodu kādu, kurš varētu pieskatīt bērnus, un uz stundiņu dodos ārā. Netālu no mūsu mājas ir uzcelts skatu tornis un, lai cik dīvaini tas kādam varētu šķist, brīžos, kad dzīvē iestājies tāds zemais punkts, es līdz tam aizbraucu. Man ir bail no augstuma, taču kādu laiku pasēžot tur augšā, spēju sakopot domas. Rodas sajūta, ka esi tuvāk tam, ko esi zaudējis."

Gluži kā par otru ģimeni mammai un abiem dēliem ikdienā kļuvis rehabilitācijas centra "Poga" personāls. Tieši Janas vīrs bija tas, kurš palīdzēja uzsākt šo skaisto draudzību. "Vīrs bija aizvedis Edžu pie neirologa bērnu slimnīcā, savukārt viņš mūs nozīmēja pie daktera Mikus Dīrika, kurš tolaik strādāja arī rehablitācijas centrā. Tā nu mēs devāmies pie daktera, un viņš mums palīdzēja nokļūt līdz mūsu pirmajam ziedojumam rehabilitācijas uzsākšanai," stāsta Jana. "Lielāko progresu redzēju tieši darbā ar Edžu. Uzsākot rehabilitācijas gaitas "Pogā", viņam bija pieci gadiņi un viņš knapi rāpoja. Neattapos, kad viņš jau sāka staigāt ar palīglīdzekli. Līdz šim mums ārsti vienmēr teikuši, ka viņš nestaigās, tāpēc priekš manis šis ir liels progress. Katrs sīkumiņš priekš manis, kā mammas, ir milzīgs sasniegums," priecājas Jana. Viņa piebilst, ka "Pogas" un "Ziedot.lv" komanda atbalstījusi ne tikai dvīņu brāļus, bet arī viņu pašu. "Ieteiktu centrā vērsties visiem, kuriem nepieciešama šāda palīdzība. Pirms nonākšanas "Pogā", raizes par to, kā būs, piemeklēja ļoti bieži. Gāja tiešām smagi. Taču tagad, ikdienā iekļaujot šo rehabilitācijas posmu, ir krietni vieglāk."

Rehabilitācijas kursu uzsākšana jau agrīnā vecumā ir aktuāls jautājums ne vien Janai, bet arī daudzām citām Latvijas ģimenēm, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem. Apzinoties, ka rūpes par bērna veselību un fizisko attīstību svarīgi uzsākt jau no dzimšanas brīža, rehabilitācijas centrs "Poga" ar "Maxima Latvija" atbalstu uzsācis labdarības akciju visā Latvijā, vācot līdzekļus bērnu agrīnās rehabilitācijas programmai "Podziņa", kas sniedz palīdzību mazuļiem no dzimšanas brīža līdz 5 gadu vecumam pilnvērtīgi attīstīties. Rehabilitācijas programma katram bērnam tiek izstrādāta individuāli, atbilstoši viņa dienas ritmam. Savukārt speciālistu komandā darbojas sertificēts bērnu neirologs, fizioterapeits, rehabiliatalogs un ergoterapeits, lai, kopīgi sadarbojoties, izstrādātu efektīvāko atbalsta programmu pašiem mazākajiem centra pacientiem.

Domājot par citām supermammām, kurām ikdienā nākas apvienot vairākas lomas, māmiņas Janas novēlējums ir vienkāršs un lakonisks: "Novēlu visām spēku – ne tikai fizisku, bet arī emocionālu, kā arī labu veselību, jo tikai tā mēs varam būt blakus un atbalstīt mūsu mīļos."

Par rehabilitācijas programmu "Podziņa":

Rehabilitācijas programma "Podziņa" ir īpaša ar to, ka pirmajā tikšanas reizē visi speciālisti bērniņu apskata un izmeklē kopā, tādējādi speciālistiem ir kopīgs redzējums un kopīgi mērķi, kā strādāt bērna labā. Katrs terapeits izmanto savā darbā metodes, kas visefektīvāk palīdzēs īstenot terapijas mērķus. Papildus jau zināmajām fizioterapijas metodēm nodarbībās tiks pielietotas lietišķās kinezioloģijas un kraniosakrālās terapijas tehnikas.

Rehabilitācijas programmas ilgumu nosaka speciālisti tā, lai slodze būtu atbilstoša bērna spējām, lai bērns justos komfortabli un netiktu pārslogots. Programmas norises gaita tiek apspriesta regulārās speciālistu tikšanās reizēs, kas ļauj strādāt kopīgu mērķu vārdā, apspriest jau sasniegtos rezultātus un izvirzīt jaunus mērķus, palīdzot mazajam cilvēkam labāk izprast savu ķermeni un pasauli sev apkārt.

Ziedot bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam iespējams "Ziedot.lv" mājaslapā, zvanot pa labdarības tālruni 90067007 vai ziedojumu kastītēs pie kasēm visos "Maxima Latvija" veikalos. Papildu iesaistīties labdarības akcijā varēs arī iegādājoties uzņēmumu "Sanitex" SIA, "Felici" SIA, SIA "Baltā bura", SIA "Fudeks", SIA "Puratos Latvia", SIA "Siguldas maiznieks", "TZMO Latvija" SIA, "Futurus Food" SIA, "Biovela – Utenos Mesa" UAB, SIA "Gaļas nams Ādaži", SIA "Orkla Confectionary and Snacks Latvia", SIA "Simpleks", SIA "Fazer Latvija", Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne" SIA, Putnu fabika "Ķekava" AS, "HK Scan Latvia" AS, "Latvijas Maiznieks" AS, AB "Vilniaus pergale", SIA "Eugesta un Partneri" produkciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!