"Valsti, kurā studēt, izvēlējos nejauši – izstādē "Skola 2010" uzrakstīju pieteikumu, izvēloties programmu no bukletiņa. Pieteicos studēt vides inženierzinātnes, līdz galam neaizdomājoties, kam piesakos. Mani ieinteresēja šī specialitāte, bet Latvijā šādas studiju programmas nebija. Dokumentus iesniedzu arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Un sanāca tā, ka mūsu universitātē mani neuzņēma, toties saņēmu uzaicinājumu studēt no trim augstskolām Nīderlandē. Nolēmu studēt Bredas pilsētas universitātē. Uztvēru to kā piedzīvojumu, jo neko par šo valsti nezināju. Studiju programma šķita laba, naudu studijām jau biju sakrājis. Braucu uz Nīderlandi kā uz laimes spēli – kā būs, tā būs."
Nīderlandē Jānis nodzīvoja četrus gadus. Pirmais bija samērā grūts, gluži tāpat kā visiem citiem studentiem. Atšķirībā no Latvijas, kur var vienkārši koncentrēties uz studijām un nedomāt par sadzīvi un rēķiniem, tur nācās paralēli strādāt, lai izdzīvotu. Sākotnēji Jānis tīrīja bungalo mājiņas, vēlāk kāds draugs piedāvāja pavāra palīga darbu. Galu galā viņš uzkalpojās līdz pavāra amatam. Un tas viss – līdztekus intensīvai studijām nepieciešamai praksei. Jaunietis strādāja projektā pie jaunas bioplastmasas ražošanas iepakojumiem, kā arī attīstīja ūdens attīrīšanas iekārtas koncerna "Mars" fabrikā. Jānis paguva arī piedalīties praksē Delftas universitātē, kā arī piedalīties studiju apmaiņas programmā un pabūt Francijā. Grūto brīžu bijis daudz, tomēr pēc mājām puisis neesot ilgojies – patikusi brīvības sajūta un nepieciešamība būt atbildīgam par savu dzīvi.
"Universitātē valdīja starptautiska atmosfēra. Sadraudzējos ar daudziem cilvēkiem no dažnedažādām valstīm. Ar angļu valodu man nebija nekādu problēmu, jau vidusskolā tā man padevās ļoti labi. Savukārt ar iestāšanos augstskolā vispār nebija nekādu grūtību: man neprasīja TOEFL testu – kādēļ gan pieļaut šādu izšķērdību, ja var palūgt rekomendācijas vēstuli no skolotājiem? Ja nezini angļu valodu, tāpat nevarēsi mācīties, tā, lūk! Salīdzinājumā ar Latviju izglītības kvalitāte tur, protams, ir daudz augstāka. Universitātē lekcijas lasa ne tikai akadēmiķi, bet arī industrijas eksperti. Tur pieeja ir pavisam cita – viņi gatavo dzīvei un iegūto zināšanu pielietošanai praksē. Tādēļ Nīderlandē iegūts bakalaurs ir pilnvērtīga izglītība, ne kā Latvijā, kur visi prasa maģistra grādu. Tur maģistros iet tie, kas grib veidot akadēmisko karjeru."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
