Divus mēnešus pēc sievietes nāves mājdzemdībās joprojām aizdomās turamo nav; turpinās ekspertīzes

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa pagājušās nedēļas beigās informēja, ka kriminālprocess šobrīd nav pārkvalificēts pēc konkrēta panta. Jāatgādina, ka toreiz, pēc traģiskā gadījuma policijā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Pēc Kalniņas teiktā, lietā patlaban aizdomās turēto nav. "Ir nozīmētas vairākas ekspertīzes, un tiek veiktas pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tāpēc izmeklēšanas interesēs citu papildinošu informāciju pagaidām nevaram sniegt," uzsvēra policijas pārstāve.

Ekspertīzi sāka arī Veselības inspekcijā. Iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Maira Kalniņa apliecināja, ka ekspertīze turpinās: "Veselības inspekcija gaida no Jelgavas policijas tiesu medicīnas ekspertīzes slēdzienu."

Jau vēstīts, ka šī traģiskā notikuma kontekstā izgaismojas, ka problēmas ar visu drošības kritēriju ievērošanu pastāv arī stacionāros, kur sniedz valsts apmaksātu dzemdību palīdzību.

Kā liecina VI publiskais gada pārskats par 2019. gadu, pērn inspekcija veica klīnisko auditu par grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču atbilstošu pārvešanu uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi atbilstoši medicīniskajām indikācijām.

Klīniskā audita sākumā inspekcija nosūtīja visām 17 slimnīcām, kurās sniedz dzemdību palīdzību, pašnovērtējuma anketu ar kritērijiem sniegtās dzemdību palīdzības nodrošināšanas izvērtēšanai. Pašnovērtējumu anketā bija iekļauti 20 kritēriji šādos prasību blokos: kvalitātes vadības sistēma attiecībā uz dzemdību palīdzību; augsta riska pacientu aprūpes vadība; speciālistu kompetences; tehnoloģiju un palīgdienestu pieejamība.

Pašnovērtējuma mērķis bija rosināt ārstniecības iestādes izvērtēt, cik lielā mērā pasākumi, kas tiek veikti dzemdībpalīdzības nodrošināšanai, ir saskaņā ar valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kā arī identificēt riskus un nepieciešamos uzlabojumus, kas nepieciešami mātes veselības uzlabošanas mērķu sasniegšanai grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču veselības aprūpē gan iestādes, gan valsts līmenī. Iegūtā informācija tika izmantota, lai identificētu problēmas dažāda līmeņa ārstniecības iestādēs un valstī kopumā, kā arī kopā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju noteiktu risinājumus un metodisko atbalstu valsts līmenī. Slimnīcas rūpīgi un kritiski piegāja pašnovērtējuma veikšanas procesam un tikai septiņas ārstniecības iestādes pilnīgi visos kritērijos uzrādīja atbilstību dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtībai.

Izvērtējot pašnovērtējuma rezultātus, inspekcija padziļinātai analīzei izlases veidā atlasīja medicīnisko dokumentāciju no visām Latvijas reģionu slimnīcām. Tika izskatīti grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču gadījumi, kad ir bijusi nepieciešama neatliekama/steidzama pārvešana uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi pēc medicīniskajām indikācijām (preeklampsija, eklampsija, hipertensīvie sarežģījumi, asiņošana, priekšlaicīgas dzemdības, priekšlaikus noplūduši augļūdeņi, sepse), analizēta ārstniecības iestādes taktika (veiktās nepieciešamās darbības diagnozes noteikšanai, uzsākta stāvokļa stabilizējoša terapija, pārvešanas organizācija) un pārvešanas savlaicīgums (24 stundu laikā no diagnozes noteikšanas un terapijas uzsākšanas).

Klīniskais audits norādīja uz vairākām problēmām, kas risināmas:

Inspekcijas Sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas nodaļā uz jautājumu, kas tālāk noticis ar šiem secinājumiem, atbildēja: "Vēlamies vērst uzmanību tam, ka gada pārskats ir publisks un arī šī informācija ir iesniegta gan Veselības ministrijai, gan Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijai."