Jaunais mācību gads skolotājiem: vairāk darba un lielāks stress

Uzrunātās skolotājas par darbu šogad nesūdzas. Jāpielāgojas, grafiks var būt saspringts, bet drošības pasākumi kaulus nelauž. Nedaudz citās domās ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA): šogad skolotāju slodze pieaugusi ne tikai Covid-19 piesardzības pasākumu, bet arī jaunā mācību satura ieviešanas dēļ. "Vairojas skolotāju pārslodze un stress, jo starp stundām ir tikai piecu minūšu starpbrīži (vai nav vispār, ja strādā 4. un 5. klasē), kuros jāpaspēj pabeigt stundu, atslēgties no sistēmas, aiziet pēc atslēgas, pāriet uz citu kabinetu, pieslēgties sistēmai, atvērt tāfeles programmu, sākt stundu. Līdz ar to mācību stunda vairs ir tikai 35 vai pat 30 minūtes," problēmu aprakstījis kāds pedagogs.

Pedagogu pieredze: jāpielāgojas migrēšanai starp klašu kabinetiem

Jaunais mācību gads tikai nedaudz apgrūtinājis ikdienu, lielākoties tāpēc, ka nu darbs jāorganizē nevis pašas kabinetā, bet jādodas uz konkrēto klašu telpām, jo skolēni tām piesaistīti, norāda Rīgas 64. vidusskolas fizikas skolotāja Zane Lanka. Šajā skolā 1.–6. klases skolēni pilnībā mācās klātienē, tāpat arī 9. un 12. klases skolēni, kurus pavasarī sagaida centralizētie eksāmeni. Savukārt 7., 8. un 10., 11. klases mācības tiek organizētas daļēji klātienē un daļēji attālināti – uz skolu jānāk vien katru otro nedēļu, klasēm savstarpēji mainoties, lai plūsmas nekrustotos. "Attālinātajā nedēļā sūtu viņiem materiālus, pašpārbaudes testus, tādā veidā tiek nodrošināta mācīšanās," pastāsta fizikas skolotāja.