No nākamā gada jūlija valsts nodrošinās agrīnu attīstības traucējumu diagnostiku visiem bērniem

Minētā likuma norma būs spēkā no 2021.gada 1. jūlija.

Paredzēts arī, ka valsts un pašvaldība visiem bērniem nodrošinās īpašo vajadzību izvērtējumu, uzsākot obligāto izglītību, kā arī nodrošinās bērna vajadzībām atbilstošus individuālus pedagoģiskā un psiholoģiskā atbalsta pasākumus valsts, pašvaldības un privātajās mācību iestādēs. Šāds izvērtējums mācību iestādēs tiks nodrošināts no nākamā mācību gada.

"Likuma līmenī nostiprināsim valsts atbildību, lai attīstības traucējumi bērniem tiktu identificēti pēc iespējas agrāk. Tas būs ieguvums ģimenēm un arī valstij kopumā," norāda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Tas palīdzēs novērst situācijas, kad bērni ar īpašām vajadzībām, uzsākot skolas gaitas, nesaņem viņu vajadzībām atbilstošu pedagoģisku un psiholoģisku atbalstu. Paredzams, ka likuma izmaiņas palīdzēs mazināt bērnu skaitu ar mācīšanās traucējumiem, uzlabosies bērnu veselība un dzīves kvalitāte, kā arī mazināsies sociālā atstumtība, norāda likumprojekta autori.

Bērniem būs tiesības uz diviem dažādiem izvērtējumiem:

Izvērtējuma nepieciešamību rosinājusi arī deputāte Marija Golubeva (AP), norādot, ka tas vajadzīgs, lai pēc iespējas agrāk atpazītu bērna iespējamus attīstības traucējumus – ne tikai fiziskajā, bet arī kognitīvajā un psihoemocionālajā veselībā. Piemēram – autiskā spektra traucējumu gadījumā.

Līdz šim MK noteikumi noteica, ka ģimenes ārsts var pielietot rekomendējoša rakstura bērna agrīnās attīstības izvērtējuma veidlapu, kas bieži netika darīts, portālu "Cālis" informēja Golubevas palīdze Antra Krastiņa. Savukārt grozījumi likumā bērnu vecākiem noteiks valsts garantētas tiesības pieprasīt ģimenes ārstam veikt bērna attīstības izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā nosūtīt pie attiecīga speciālista. Un tas, ka bērns iespējami ātrāk varēs saņemt speciālistu konsultāciju un palīdzību, ir ļoti svarīgi – no tā var būt atkarīga bērna dzīves kvalitāte nākotnē.

Otrajā posmā, ko paredz grozījumi likumā, pirmsskolas iestādēs paredzēts nodrošināt pedagogu veiktu bērnu speciālu vajadzību izvērtējumu obligātās izglītības sākšanai piecu gadu vecumā. Pārbaudes uzdevums būs palīdzēt pedagogiem izvērtēt, kuram bērnam, iespējams, nepieciešams nodrošināt papildus aktivitātes vai nodarbības, kas viņam palīdzētu labāk uztvert mācību vielu, un kuram nepieciešama speciālistu – logopēdu, psihologu vai citu palīdzība.

Pagaidām vienīgais veids, kā noteikt, vai bērnam ir speciālas vajadzības, bijusi pedagoģiski psiholoģiskā komisija, bet šī pieeja ir novecojusi. Tāpat arī tās ieteikumi izrietošo problēmu risināšanā – nereti diagnozes noteikšana, slimības koda piešķiršana bija iemesls atteikumam šo bērnu uzņemt skolā.

Likuma grozījumu iniciatore ir deputāte Marija Golubeva (AP). Tos parakstīja deputāti Inese Voika (AP), Vitālijs Orlovs (S), Raivis Dzintars (NA) un Inese Lībiņa-Egnere (JV).