Kenzo Takadu pieminot: ziedu un krāsu mantojums, kas dzīvos mūžīgi

Takada bija populārākais japāņu modes dizaineris, kura vārds izskanēja tālu ārpus valsts robežām. Kenzo Takada dzimis 1939. gada 27. februārī, netālu no Osakas Japānā. Pēc mākslas studijām Tokijā, 1965. gadā viņam radās iespēja pārcelties uz Eiropu, jo Olimpisko spēļu vajadzībām tika nojauktas daudzdzīvokļu mājas, kurās nu jau leģendārais modes mākslinieks reiz īrēja mājvietu.

Par Parīzi viņš bija sapņojis jau ilgi, tāpēc kompensācijas naudu izmantoja vienvirziena biļetē uz Franciju. Tajā laikā vēl turpinājās "Chanel" un "Dior" uzvaras gājiens, taču Takadam bija nepieciešami tikai pieci gadi, lai liktu modes industrijas pārstāvju acīm no tradicionālās modes pievērsties austrumniecisko krāsu un drosmīgo apdruku spožumam.

Ar savām idejām viņš spēja iemantot simpātijas Parīzē, īpaši priekšplānā izvirzot krāsaini grafiskos un ar ziedu motīviem bagātos audumus. Ziņa par modes mākslinieka nāvi pasauli pāršalc 50 gadus pēc viņa pirmās kolekcijas parādīšanās Francijas galvaspilsētas starmešu gaismā, raksta "Prestige Online". Košās un drosmīgās krāsas, kā arī neparastās apdrukas, kuru iedvesma aizgūta no ceļojumiem pa pasauli, bija pamats, kāpēc viņa debija ar "Jungle Jap" kļuva par tūlītēju sensāciju un atnesa viņam milzīgu atpazīstamību teju vienas nakts laikā. Jāpiebilst, ka pēcāk šis zīmols pārtapa visiem zināmajā "Kenzo".

1970. gadā Takada guva milzīgu popularitāti, viņa dizainētajam apģērbam parādoties uz "Elle" izdevuma vāka. 1983. gadā "Kenzo" tika papildināts ar vīriešu modes līniju, un vēl pēc kāda laika tam klāt nāca sporta un brīvā laika apģērba zīmoli "Kenzo Jeans" un "Kenzo Jungle". 1976. gadā viņš atvēra luksusa preču veikalu, viņa "impērijai" pamazām augot un pēcāk pievienojot arī smaržu līniju.

Pensijā Takada devās 1999. gadā – sešus gadus pēc sava luksuss preču zīmola pārdošanas LVMH grupai, paralēli turpinot strādāt pie atsevišķiem projektiem.

Kenzo Takada bija romantiskā stila piekritējs, un tajā apvienoja savdabīgus krāsu salikumus, nelielu eksotikas pieskārienus, kā arī izšuvumus un apdrukas no senatnes. Šāds stils bija lieliski piemērots pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, taču vēl veiksmīgāk adaptējās pāris desmitgades vēlāk.

Iedvesmas avotu viņam netrūka, taču lielākoties idejas tika aizgūtas no ceļojumiem pa pasauli, nenoliedzami – no Parīzes, nereti modes metropoles aktualitātes apvienojot ar japāņu kultūras darba cilvēku drēbēm un radot kaut ko līdz šim nebijušu. Ja uz ielas kādam mugurā tika manītas krāsainas šalles, strīpaini lakati, puķainas blūzes, velvets ar apdrukām, ļoti iespējams, acīm pavērās Takadas dizains, jo tieši šādi apģērbi tika saukti par viņa atpazīstamības zīmēm. Jāpiebilst, ka lielajiem pienākumiem sekoja nākamā problēma – netrūka ļaužu, kas ievērību guvušos Kenzo dizainus centās atdarināt pēc iespējas precīzāk.

Daudzi modes pasaulē labi atpazīstami vārdi izteikuši savas sēras par leģendārā modes mākslinieka došanos mūžībā un atminējušies, kādā veidā Takada mainījis vai iespaidojis viņu dzīves. Modes kritiķe Sjūzija Menkesa rakstījusi, ka Takada turpināja būt par straptautisku modes stila simbolu arī pēc zīmola nodošanas citās rokās. "Es atceros, ka viņš man reiz teica – es gribu ražot "laimīgas drēbes", " viņa minējusi. "Tas nozīmēja veidot kaut ko krāsainu, tādu, kas ļautu sievietes ķermenim būtu brīvam. Viņa kolekcijas iemiesoja enerģiju, dzīvespriecīgā veidā kopā savijoties krāsām un formām."

Savukārt modele Naomi Kempbela savā "Twitter" kontā uzsvērusi Takadas smaidu, pazemīgo attieksmi, ko viņš ienesis modes pasaulē, kā arī pozitīvās emocijas, ko viņš deva ikvienam, ar ko strādāja. "Atpūties ar eņģeļiem," viņa rakstījusi.

Vijams Tangs, dizaineris no Honkongas, intervijā "SCMP" sacījis, ka ļoti iemīļojis Takadas dizainus, jo tie nebija sarežģīti. "Viņš nemēģināja būt inovatīvs. Viņš izmantoja daudz ķīniešu elementu, vēsturiskas apdrukas, kā arī gan japāņu, gan arī ķīniešu zemnieku izskatu." Dizaineris norādījis, ka Kenzo Takada viņam bijis kā etalons, kuram pirmajam kā Āzijas pārstāvim izdevās gūt tādus panākumus. "Viņš veidoja vēsturi," sacījis Tangs.

Kā 2019. gada intervijā atzinis pats dizaineris, viņš vēl aizvien apmeklējis dažādas modesskates, taču mūsdienās tās ļoti mainījušās. "Tagad svarīgi, lai būtu daudz cilvēku," leģendārais mākslinieks sacījis. "Arī šovi ir ļoti īsi. Tikai 30-40 varianti. Modeles nesmaida un cilvēki tikai fotografē, fotografē un fotografē. Visi skatās savos telefonos. Kad skate noslēdzas, neviens tā īsti nemaz neapplaudē. Viņi tikai fotografē. Tā priekš manis ir ļoti liela izmaiņa."