Četri domāšanas modeļi, kas neļauj būt laimīgam

Dženisa Vilhauera, psiholoģe, portālā ''Psychology Today'' uzskaita četrus ļoti izplatītus, bet kļūdainus domāšanas modeļus, kuri psiholoģes praksē pēdējo 15 gadu laikā ir izraisījuši lielu distresu daudziem viņas pacientiem.

Lielākā daļa cilvēku pieņem, ka emocijas izraisa konkrēti notikumi un pieredze viņu dzīvē, piemēram:

Kognitīvās terapijas pamati mums rāda, ka tava vide un/vai tajā esošie cilvēki, neatkarīgi no tā, cik slikti tie varētu šķist, nav tas, kas tev liek būt nelaimīgai. To ietekmē tas, ko tu uzskati par patiesību attiecībā pret to, kas nosaka tavas jūtas pret citiem. Lūk, viens un tas pats notikums, skatoties uz to ar atšķirīgu domāšanu, rada dažādas emocijas:

Kļūdainas pārliecības – ārējā vide kontrolē to, kā tu jūties, – rezultātā liela daļa cilvēku pavada daudz laika, cenšoties kontrolēt vidi sev apkārt un tajā esošos cilvēkus, jo uzskata, ka tā jutīsies labāk. Bet mēģinājums kontrolēt ārējo pasauli, kuru tu patiesībā spēj ietekmēt vien minimāli, jau pašā sākumā ir zaudēta cīņa. Ja tu patiešām vēlies kontrolēt savas emocijas, koncentrē savu enerģiju izziņai par to, kā vari pārvaldīt savu domāšanu.

Iemesls, kāpēc tas ir kļūdains domu modelis, ir tāds, ka mēs visi sākam savu dzīvi no dažādām pozīcijām un ar atšķirīgu pieredzi, ģimeni, bioloģiju, ģenētiku utt. Dzīve nav sacensības, un mēs visi nesākam vienlaicīgi un no viena un tā paša starta. Šāda veida savstarpējā konkurence neļauj tev novērtēt tos sasniegumus, kurus esi panākusi, ņemot vērā tavus individuālos dzīves apstākļus un iespējas.

Vissvarīgākais ir tas, ka tu iemācies novērtēt savu viedokli par to, kas tu esi un ko dari. Un tas nebūt nenozīmē būt narcisam, kā tu, iespējams, varētu domāt. Narcisms izriet no ''saknē'' esošas nedrošības par sevi un bieži ietver sevis uzskatīšanu par labāku pār citiem. Tas, ka tev patīk tas, kas tu esi, nozīmē, ka tu sevi un citus vērtē vienlīdzīgi, nevis to, ka tu necieni vai pat pazemo kādu citu.

Sevis vērtēšana ir ļoti vienkāršas patiesības atzīšana – tava pasaules pieredze sākas ar tevi. Novērtējot sevi, tu velti laiku, lai kļūtu par to, kas vēlies būt, nevis par to, ko vēlas kāds cits. Kad tu dari to, kas patiesi ir piemērots tieši tev, un rūpējies par sevi, tev tuvie cilvēki par tevi priecāsies. Savukārt tiem, kuriem rūp tikai tas, ko tu dari, lai viņi būtu laimīgi, visticamāk, nav vietas tavā dzīvē.

Patiesībā katram cilvēkam ir tiesības uz savu personīgo noteikumu grāmatu, un atšķirīgas noteikumu grāmatas nozīmē dažādus viedokļus, kur visiem savā veidā ir vienāda nozīme. Pat tādā jautājumā kā: "Vai nogalināt cilvēku ir pareizi vai nepareizi?'' ir daudz un dažādu viedokļu. Daļa cilvēku uzskata, ka tas jebkurā gadījumā ir nepareizi, citi uzskata, ka nāvi ir pelnījuši tie, kas darījuši ļaunu citiem sabiedrības locekļiem, bet vēl dažu uzskati šajā jautājumā, iespējams, atšķiras vēl citādāk. Tiesa, šādiem uzskatiem nevajadzētu iejaukties vai tiešā veidā ietekmēt otra dzīvi.

Ieciklējoties uz to, ka kaut kas ir pareizs vai nepareizs, var radīt daudz negatīvu emociju, piemēram, dusmas, aizkaitinājumu un depresiju. Efektīvāk ir iemācīties vērot citu rīcību nevērtējošā veidā. Noņemot labās, sliktās, pareizās un nepareizās ''birkas'', tu pasargā sevi no tādu situāciju emocionālās ietekmes, kuras parasti ir ārpus tavas kontroles. Tā vietā centies koncentrēties uz to, ko tu vari kontrolēt, tostarp tavas domas un uzvedību, neatkarīgi no tā, ko citi izvēlas darīt, kā arī cieni citu tiesības būt tādiem, kādi viņi.