Foto: Shutterstock

Pagājušā mācību gada pavasarī koronavīrusa pandēmijas dēļ skolas pārgāja uz pilnībā attālinātu izglītošanās režīmu, bet šajā mācību gadā ieviestas citas novitātes, nekā bija ierasts mācīties, kad vēl neko par Covid-19 nebijām ne dzirdējuši. Ja pavasarī bērni savā ziņā atradās izolācijā mājās – bez iespējām socializēties ar vienaudžiem –, tad tagad, rudenī, viņi atkal ir izolēti, tikai šoreiz – barā. Vairumā Latvijas izglītības iestāžu skolēni visu dienu mācās un arī brīvo laiku pavada vienā telpā ar saviem klasesbiedriem bez iespējām distancēties, ja nu kāds tomēr nevēlas tik intensīvi komunicēt ar citiem.

Pavasarī, mācoties attālināti, tie bērni, kuriem skolā bija saspīlētas attiecības ar vienaudžiem vai skolotājiem, savā ziņā jutās atviegloti, taču tagad šiem skolēniem, kuri ir kādas no vardarbības daudzajām formām upuri, iespējams, klājas vēl grūtāk. Tagad viņi pastāvīgi atrodas savu potenciālo pāridarītāju uzmanības lokā. Varbūt situācija nemaz nav tik draudīga? Portāls "Cālis" pirmajā mācību mēnesī saņēmis vairākus signālus gan no vecākiem, gan pedagogiem, ka vardarbība sit augstu vilni, iespējams, tieši tādēļ, ka bērni tagad atrodas piespiedu izolācijā. Nolēmām palūkot, kā tad ir realitātē. Vai ilgstoša atrašanās lielā kompānijā bez iespējām to pamest sev vēlamā laikā un veidā kaut kādā veidā ietekmē bērna psihi? Kā tieši? Varbūt šādai jaunai pieejai ir arī kādi pozitīvi aspekti? To lūkosim noskaidrot!

Nav iespējams pierādīt, vai ietekmi radījusi jaunā mācīšanās pieeja, bet... Visai šokējoša tendence, kas parādījusies tieši šoruden, – bērnu vidū fiksēts neparasti daudz žņaugšanas gadījumu. Tādā formā vardarbība vēl neesot bijusi tik izteikta. Tāpat secināts, ka "sarežģītajiem" bērniem atrašanās piecus mēnešus mājās un tagad atgriešanās skolas vidē par labu nav nākusi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!