Valodas pastāvīgi mainās, attīstās un mijiedarbojas, un kā kaimiņvalodas, tā arī starpniekvalodas (jo īpaši mūsdienu lingua franca (atšķirīgu valodu lietotāju regulāri izmantota kopīga saziņas valoda, šeit – angļu valoda – red.) veicina vārdu aizgūšanu. Tas ir dabisks valodas attīstības process – arī tādi vārdi kā "tīnis" un "starts" ir jau nostiprinājušies anglicismi (arī anglismi) jeb aizguvumi no angļu valodas.
Latviešu valodniece un pedagoģe Dite Liepa raidījumā "Kā labāk dzīvot" norāda, ka tāds ir latviešu valodas liktenis – "būt lielo valodu ietekmē". Pagātnē dominējoša bija vācu un krievu valoda, savukārt mūsdienās tā ir angļu valoda, kas ietekmē ne tikai leksiku jeb vārdu kopumu, bet arī gramatiku. Pirmie anglicismi latviešu valodā parādījās jau 18. gadsimta beigās, un tie galvenokārt ienāca ar vācu un krievu valodas starpniecību, piemēram, 20. gadsimta 50. gados latviešu valodas vārdnīcās pirmo reizi parādījās anglicisms "bizness", 90. gados – "līzings" un citi.
Anglicismus bieži dēvē arī par internacionālismiem (daudzās valodās lietojami aizguvumi), jo arī angļu valodu ir ietekmējušas citas valodas. Redaktors Arturs Hansons min, ka aptuveni 60 procenti angļu valodas vārdu ir aizgūti no latīņu vai grieķu valodas, zinātniskos tekstos – līdz pat 90 procentiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
