Kā ar bērnu runāt par tēvu, kura viņa ikdienas dzīvē nav...  (6)

Ko tieši teikt bērnam, ja viņa tētis ikdienas dzīvē nepiedalās, portālā "Psychologies" skaidro psihoterapeite Jekaterina Sigitova, kura ir arī autore grāmatai "Kā lai tev paskaidro...", un tieši šajā izdevumā runāts par minēto tēmu.

Skumji, bet fakts – ļoti liels procents vīriešu pēc šķiršanās zaudē interesi pret bērniem un visai viegli atsakās ne tikai finansiāli atbalstīt bērna dzīvi, bet arī komunikāciju ar viņiem. Tiesa, ne jau visi tēti ir tādi – mūsdienās tieši pretēji, – ir gana daudz tēvu, kuri aktīvi cīnās, lai varētu piedalīties bērna dzīvē, un tieši mammas nereti mēģina tam likt šķēršļus.

Kā atgādina Sigitova, bērns sevi jūt kā divu cilvēku turpinājumu, un viņš interesēsies par tēti, pat ja viņš to nepazīst, pat ja viņš var būt bīstams. Mammas uzdevums ir ļaut bērnam paļauties uz to labo, kas vēl ir atlicis (tas parasti paliek pat gadījumā, ja kontakta ar aizgājušo tēvu vispār nav).

"Lūdzu, nedusmojies uz bērnu par viņa vēlmi atrast šo atbalstu. Nerāj bērnu par interesi pret tēvu, par jautājumiem un par to, ka bērns nedalās ar tevi tavās negatīvajās jūtās (iespējams, absolūti taisnīgajās) pret pazudušo ģimenes locekli. Ir absolūti normāli, ja bērns uzdod jautājumus, skumst, uztraucas un pārdzīvo. Tu ar visu tiksi galā, ir tikai jāabruņojas ar pacietību un jāzina, ko atbildēt," norāda speciāliste.

Atbilžu piemēri, kurus piedāvā Sigitova, ir vien tāds kopīgs virziens sarunai, kuru veido paši vecāki, ņemot vērā sava bērna īpašības. Bet ir kāds noteikums, kas ir aktuāls visiem: nedrīkst parādīt agresiju pret bijušo partneri. Jebkuri atgādinājumi par konfliktu starp tēvu un māti bērnu burtiski ved ārprātā un saskaņā ar statistikas datiem bieži vien rada arī uzvedības problēmas.

Bērns tikai ap pusaudža vecumu mācās samierināties ar vecāku agresiju vienam pret otru. Tieši tāpēc speciāliste iesaka: "Domā, ko bērnam saki par viņa tēvu, un tici – tas atmaksāsies".

Lai veidotu tēva tēlu, bērnam ir jāzina par viņu kaut nedaudz. Pēc iespējas atbildēs pavēsti tikai faktus – bez emocijām un bez morālā vērtējuma. Ja ir kādas fotogrāfijas vai kādas mantas no tēva – parādi tās vai pat atdod bērna rīcībā. Nebūtu slikti izveidot "atmiņu kastīti" ar priekšmetiem, kas saistīti vai pat piederējuši tētim (tostarp gadījumos, kad tētis ir dzīvs, arī tas palīdz).

Atbilžu varianti:

Labāk izvairīties no šāda tipa atbildēm:

Vairums bērnu līdz pusaudža vecumam ir pārliecināti, ka notikumi un to sekas neapšaubāmi ir saistīti ar viņiem un gandrīz viss notiek viņu dēļ. Ja mamma nav paskaidrojusi, kāpēc tētis ir aizgājis, visticamāk, bērns sevi uzskatīs par atbildīgu par to un piedzīvos vainas sajūtu un trauksmi, kas arī parādās šādos jautājumos. Jāatbild tā, lai kliedētu šīs bailes, taču ne pārāk ieslīgstot sīkumos, – tā ir pieaugušo zona, bērniem tajā nav nekā darāma.

Atbilžu varianti:

Labāk izvairīties no šāda tipa atbildēm:

Kad bijušais neliekas ne zinis par bērnu. Gadījumi no dzīves un juristes skaidrojums par uzturlīdzekļu piedziņu. Portāla "Cālis" un foruma lasītājiem bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, uz kuriem atbild zvērināta tiesu izpildītāja Baiba Baltā. Lūk, sešas dažādas situācijas jeb jautājumi un atbildes, kā no bijušā partnera mēģināt piedzīt to, kas bērnam pienākas! Jautātājām vārdi ir mainīti.

Atbildot ir jāpaskaidro, ka iemesls tam nepavisam nav tāds, ka bērns ir "kaut kāds ne tāds".

Atbilžu varianti:

Labāk izvairīties no šāda tipa atbildēm:

Tēva kā figūras pazušana, īpaši šķiršanās gadījumā, ja tā notikusi daudz maz apzinātā bērna vecumā, – vienmēr sadala pasauli divās daļās, un dažādi bērni dažādi adaptējas šajā sašķeltajā dzīvē. Daži ilgi cer, ka beigu beigās viss paliks kā bijis, un periodiski pārbauda mammu, uzdodot šāda veida jautājumus.

Diemžēl, bet sniegt veltīgas cerības un atgaiņāties no šādiem jautājumiem nedrīkst – bērnam ir jāsaprot, ka tagad viss būs citādi. Lai gan tas var būt sāpīgi, norāda speciāliste.

Atbilžu varianti:

Labāk izvairīties no šāda tipa atbildēm:

Dzīva cilvēka neesamība ar visiem viņa trūkumiem un krietnajām īpašībām rada fantāzijas. Bērniem visbiežāk šīs fantāzijas ir pozitīvas – tētis ir vai nu lidotājs, vai lielu kuģu kapteinis, proti, – tīrā romantika.

Tas ir dabiski un saprotami, un šo procesu bieži vien pavada vēlme nodibināt reālu kontaktu. Jo ar tādu cilvēku taču gribas iepazīties, gribas būt viņam tuvāk, iespējams – nodibināt attiecības. Bērns vēl pats nespēj nonākt līdz loģiskai domai, ka tētis nav tieši tāpēc, ka nevēlas kontaktēties ar bijušo ģimeni, nevis kaut kādu objektīvu grūtību dēļ.

No tādiem jautājumiem nav jābaidās, uzsver Sigitova, jo nebūt ne obligāti nozīmē, ka bērns patiešām ies un meklēs tēvu. Bet pat ja ies, kad paaugsies, nekas briesmīgs tev nenotiks. Visiem cilvēkiem ir tiesības pazīt savus vecākus un veidot personīgo viedokli par viņiem.

Ja tēvs, piemēram, ir alkoholiķis, narkomāns, varmāka vai noziedznieks, noteikti ir jēdzīgi uzreiz par to pastāstīt bērnam.

Atbilžu varianti:

Labāk izvairīties no šāda tipa atbildēm:

Kā uzsver speciāliste, nebrīnies, ja pēc kaut kāda laika pēc visām šīm sarunām bērns sāks vairāk, nekā ierasts, dusmoties, apvainoties uz tevi. Tas ir rezultāts, piedzīvojot sāpīgas situācijas, un tur neko nevar mainīt. Vienlaikus atceries, ka tu esi vienīgais tuvais cilvēks, kuram bērns var uzticēties, tāpēc visas savas jūtas viņš parādīs tieši tev. Iespējams, bērns dusmojas uz to vecāku, kurš aizgājis no ģimenes, bet viņš jau ir zaudēts, tāpēc sanāk, ka uz viņu dusmoties nav jēgas. Pacieties nedaudz, tas pāries, mudina Sigitova.