Augusta nogalē vairāki simti, oktobrī nedaudz virs simta – tik daudz skolotāju trūkst Latvijas izglītības iestādēs. Jaunie cilvēki neraujas strādāt skolā, daudzi pēc neilga laika vārda vistiešākajā nozīmē aizbēg, izvēloties labāk apmaksātu un mierīgāku darbu. Kur palicis kādreiz tik augstais skolotāja profesijas prestižs? Kā un vai to iespējams atjaunot? Vai to izdarīs kāds no malas, vai tomēr par to būtu jāparūpējas pašiem skolotājiem?

Aija Bremšmite pirms gada uz Ogres 1. vidusskolas direktora galda nolika atlūgumu, taču joprojām, runājot par pedagogu kliķi, saka: "Mēs, skolotāji." Kā viņa pati pieļauj – smagajam lēmumam pamest darbu skolā viņa vēl nav līdz galam tikusi pāri.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Izglītības un zinātnes ministrijaSkolēnsSkolaizglītībaLasāmgabaliDelfi Plus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit