<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@giuliamay'>Giulia May</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Augusta nogalē vairāki simti, oktobrī nedaudz virs simta – tik daudz skolotāju trūkst Latvijas izglītības iestādēs. Jaunie cilvēki neraujas strādāt skolā, daudzi pēc neilga laika vārda vistiešākajā nozīmē aizbēg, izvēloties labāk apmaksātu un mierīgāku darbu. Kur palicis kādreiz tik augstais skolotāja profesijas prestižs? Kā un vai to iespējams atjaunot? Vai to izdarīs kāds no malas, vai tomēr par to būtu jāparūpējas pašiem skolotājiem?

Aija Bremšmite pirms gada uz Ogres 1. vidusskolas direktora galda nolika atlūgumu, taču joprojām, runājot par pedagogu kliķi, saka: "Mēs, skolotāji." Kā viņa pati pieļauj – smagajam lēmumam pamest darbu skolā viņa vēl nav līdz galam tikusi pāri.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT