sēras, šķiršanās
Foto: Shutterstock
Jebkuram procesam ir sākums un beigas, tas šķietami ir saprotams, ja runā par notiekošajiem cikliem dabā, un dzīvība ir viens no tiem. Tomēr tad, kad pienākušas šīs beigas, mēs īsti nevēlamies to apjaust, mēs vēlamies, lai beigas attālinātos, vismaz tiktāl, lai par cilvēka nāvi nebūtu jārunā pašā dzīves pilnbriedā.

Nāve allaž pienāk negaidīta, lai arī ilgstoša slimība jau ir sava veida vēstnesis, taču neviens šim smagajam brīdim nevar sagatavoties pilnībā. Tā bija arī Sandras ģimenē – lai gan vīrs ilgstoši slimoja, kad pienāca viņa laiks pamest savus mīļos, tas bija tikpat nepanesams brīdis, kā būtu bijis, saņemot vēsti par pēkšņu nāvi.

Savukārt, iespējams, vēl grūtāk ir saņemt pilnīgi negaidītu vēsti, ka cilvēka vairs nav. Zane zaudēja vīru un viņas dēls – tēti, kurš 34 gadu vecumā pats izvēlējās šķirties no dzīves. Šāda izvēle nevienam no tuviniekiem nebija saprotama, neviens to iepriekš pat ļaunākajos murgos nevarēja iedomāties. Jautājums "Kāpēc?" tā arī paliks neatbildēts, bet, pats galvenais, – lai šis jautājums tuvajiem netraucē dzīvot turpmāko dzīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!