Kā bērnam palīdzēt apgūt matemātiku un citus eksaktos priekšmetus

Pirmkārt, vecāku palīdzībai jābūt brīvprātīgai un pozitīvai, citādi bērns mācības var uztvert kā slogu, kas apgrūtinās turpmāko mācību procesu.

Otrkārt, vecākiem jāpievērš uzmanība savai verbālajai komunikācijai. Nebūtu jānosoda skolotāju darbs, bet gan jāskaidro skolēnam, ka jebkurā dzīves jomā viss ir atkarīgs no apzinīga un mērķtiecīga darba. Praktiskāks ieteikums ir ļaut bērnam pašam plānot laiku un izvērtēt prioritātes, bet sekojot līdzi, kā izvēlētās prioritātes tiek ievērotas, jo nereti bērni neapzināti pievēršas viedierīču izmantošanai.

Efektīvs risinājums ir ikdienas izklaidēs izmantot galda spēles, kurās jāpielieto matemātiska domāšana. Bērni parasti ir lielā sajūsmā arī par matemātiskiem uzdevumiem, kuru atbildes ļauj atminēt kādu šifrētu ziņu. Taču būtiski atcerēties – pēc spēles, kurā ir lielāka domāšanas piepūle, būtu vēlams izvēlēties tādu aktivitāti, kurā var vienkārši pamuļķoties, jo bērna prātam ir vajadzīgas regulāras atpūtas pauzes. Piemēram, ar savu krustdēlu mēs vienmēr atrodam kādas jaunas spēles, kuras attīsta matemātisko domāšanu: pētām papīra lidmašīnu spārnu formu ietekmi uz lidojuma tālumu un trajektoriju, no paštaisītām telpiskām figūrām būvējam pilsētas un darām daudz ko citu, kur pietiek ar papīru, šķērēm un līmlenti. Krustdēls ir liels auto fans, tādēļ mēs skaitām rotaļu stāvvietas ietilpību un mācāmies dalīt ar divi, liekot mašīnas pa pāriem, stāsta Vorobjovs.

Nekādā gadījumā nevajag bērnam uzspiest kādu mācīšanās veidu tikai tāpēc, ka vecāki paši tā skolas laikā mācījušies. Jāpatur prātā tas, ka izglītības saturs un metodes dinamiski mainās. Bieži esmu novērojis bērnu apjukumu, kad vecāks, labu gribēdams, izstāsta vairākas alternatīvas, kā vēl var atrisināt uzdevumu par, piemēram, tiešo proporciju. Viss jau būtu labi, bet bērns paliek ar ļoti daudziem neatbildētiem jautājumiem, kurus pat īsti neprot noformulēt, jo vēl nav pienācīgi iemācījies pašrefleksiju: kādēļ vajag vairākas metodes, kura ir noderīgākā un kādā situācijā? Visi šie jautājumi maisās bērnam pa prātu un neļauj pieslēgties informācijas pārpilnībai. Jāļauj bērnam mācīties no savas pieredzes, nevis no vecāka atstāstījumiem. Jāļauj bērnam pašam nonākt pie uzdevuma atrisinājuma, jo nav tikai viens veids, kā to atrisināt. Katram ērtākais risināšanas veids var būt citādāks. Noderīgu informāciju par pieeju mācībām un izmaiņām saturā vecāki var iegūt atjaunotā mācību satura projekta "Skola2030" mājaslapā. Bērnu ekspektācijas par mācīšanos ir ļoti precīzi aprakstītas eksakto mācību priekšmetu popularizēšanai izveidotā mājaslapā "Steamup".

Ja matemātikai pieiet radoši, to ir vieglāk uztvert. Tas palīdz skolēniem būt pārliecinātākiem par sevi, jo radošā vidē ir lielāka drošība piedāvāt citu, vēl nebijušu ideju. Ja bērnus uzklausa, viņi labprāt dalās ar savām idejām, kā viņi iegaumē svarīgus faktus, kādas interesantas likumsakarības viņi ir pamanījuši ar skaitļiem. Radoša mācīšanās ļauj bērniem būt elastīgākiem, izvērtēt dažādu paņēmienu priekšrocības un trūkumus un izvēlēties konkrētajā situācijā piemērotāko. Rakstu par radošuma nozīmi matemātikā var izlasīt matemātikas doktoranta Mārtiņa Kāļa blogā.

Tāpat bērni jāinformē par to, ka matemātika ir vajadzīga gandrīz jebkurā izvēlētajā profesijā, tas spēj raisīt interesi viņos to apgūt, kas rezultējas ar to, ka tā sāk padoties labāk. Reizēm skolēni, kuri vēlas apgūt, piemēram, jurisprudenci vai arhitektūru, nav pat aizdomājušies, ka arī šajās nozarēs vajadzīga matemātika. Tāpēc eksakto priekšmetu piesaiste reālajai dzīvei ir ārkārtīgi svarīga. Citreiz ir tieši otrādi – uzdevums ir pārāk vienkāršs un saturs sen zināms. Intereses zudums skaidrojams arī ar saiknes neveidošanos ar skolotāju, šādos gadījumos ir svarīgi izrunāties ar bērnu un noskaidrot situāciju.

Bieži vien matemātikas uzdevumu risināšanā bērns ir palaidis garām kādu svarīgu faktu vai formulu, tādēļ sāk rasties problēmas un zūd interese par uzdevumu tālāku atrisināšanu. Šajos gadījumos vajadzīgs "pakāpties soli atpakaļ" un atrast brīdi, kur sākās problēmas. Citreiz ir tieši otrādi – uzdevums ir pārāk vienkāršs, un saturs sen zināms. Tāpēc vienmēr jāpiedomā pie tā, lai bērnam saprāta robežās būtu izaicinājums.

Lai mājas apstākļos palīdzētu bērnam ar zināšanu apguvi, lieti noder digitālie rīki. Piemēram, "Youtube" kanāls "Numerphille". Latviešu valodā var ieteikt Vorobjova veidoto kanālu, kur noskatīties vairāk nekā 100 mācību stundas, kas platformā "Zoom" novadītas 5., 11. un 12. klasēm. Latvijas Universitātes vispārīgās matemātikas katedras vadītājs Raivis Bēts ir publicējis ļoti daudzus vidusskolas un augstākās matemātikas stundu ierakstus. Īsi video klipi sākumskolas skolēniem pieejami šeit. Ja bērns ir apdāvināts matemātikā, ļoti noderīgs rīks ir matemātikas olimpiāžu uzdevumu krājums, kurā pa gadiem ir pieejami sagatavošanas (skolas), kā arī novada, valsts un atklātās olimpiādes uzdevumi un risinājumi.