Piecas biežāk sastopamās gremošanas sistēmas problēmas – kā atpazīt un rīkoties  (2)

Kuņģa zarnu trakta darbības traucējumus var izraisīt dažādas gremošanas sistēmas problēmas – dažām no tām nav simptomu, tās nerada diskomfortu un atsevišķos gadījumos pazūd bez liekas iejaukšanās. Bet ir arī tādas, kas izraisa ārkārtīgi spēcīgas sāpes un kuru ārstēšanai var būt nepieciešama hospitalizācija. Lai tu spētu atpazīt savas sāpes, piedāvājam iepazīties ar piecām biežāk sastopamajām gremošanas problēmām.

Tiesa, atceries – diagnozi nekādā gadījumā nedrīksti uzstādīt sev pati, bet tu vari doties vizītē pie ārsta ar minējumiem par to, kāda, tavuprāt, gremošanas problēma varētu būt skārusi tevi.

Vēlme atviegloties, bet nespēja to izdarīt, var būt blakne citiem gremošanas traucējumiem vai rasties pati par sevi, skaidrots portālā ''Live Strong''. Kaut arī neregulāri aizcietējumi ir normāli, hroniski aizcietējumi var liecināt par nopietnākām veselības problēmām.

Aizcietējumus uzskata par hroniskiem, ja trīs mēnešu laikā parādās divi vai vairāk no šiem simptomiem:

Ja tu ciet no neregulāriem aizcietējumiem, Čārlzs Elders, primārās veselības aprūpes ārsts, iesaka izmainīt uztura paradumus, palielinot dienas laikā uzņemto šķiedrvielu un šķidruma daudzumu. Protams, vēl viens palīgs var būt caurejas līdzekļi, taču to lietošana nedrīkst kļūt par ieradumu – ja simptomi nemazinās nedēļas vai divu laikā, labāk konsultēties ar ārstu.

Iemesli, kāpēc cilvēks var ciest no skābes refluksa, ir daudz un dažādi. Viens no ietekmes faktoriem var būt tas, ko tu ikdienā ēd. Piemēram, bagātīgas maltītes, eļļā cepts ēdiens vai maltītes vēlu vakarā var izraisīt skābes refluksu. Tāpat pie vainas var būt alkohols vai kafija.

Skābes refluksa simptomi:

Ja tu novēro kādus no skābes refluksa simptomiem, nekavējoties dodies vizītē pie ārsta. Ļoti iespējams, visu varēs vērst par labu ar izmaiņām uzturā, piemēram, samazinot alkohola, gāzēto dzērienu un asu ēdienu patēriņu.

Piemēram, stresa laikā cilvēki mēdz vairāk lietot alkoholu un smēķēt, kas savukārt var pasliktināt peptisko čūlu stāvokli. Tāpat stress var palielināt kuņģa skābes veidošanos un apgrūtināt čūlu dzīšanu. Taču stress pats par sevi neizraisa čūlu veidošanos. Saskaņā ar Klīvlendas klīniku noteiktas baktērijas vai pretiekaisuma līdzekļu lietošana laika gaitā var radīt bojājumus kuņģa aizsargājošajā apvalkā.

Peptisko čūlu riska faktori var būt ģimenes anamnēze, regulārs alkohola patēriņš, smēķēšana un aknu vai nieru slimības. Jāatceras arī tas, ka, lai arī stress un pikanti ēdieni nevar izraisīt kuņģa čūlas, tie dažos gadījumos var kairināt jau esošās.

Lai arī pastāv iespēja, ka simptomus nemaz nepiedzīvosi, par peptiskajām čūlām var liecināt:

Kā izrādās, daudzi peptisko čūlu gadījumi netiek diagnosticēti, un čūlas ar laiku sadzīst pašas bez jebkādas ārējās iejaukšanās. Bet, ja tev parādās vairāki no augstāk minētajiem simptomiem vai vienkārši raizējies par savu gremošanas sistēmas veselību, steidz vizītē pie ārsta.

Neskaitot novecošanu, uzturam var būt liela nozīme divertikulīta attīstībā. Uzturs ar zemu šķiedrvielu saturu, kurā ir daudz dzīvnieku valsts tauku, palielina šīs slimības risku. Citi riska faktori ir aptaukošanās, smēķēšana un atsevišķu medikamentu lietošana.

Bieži vien cilvēki, kas cieš no divertikulozes, neizjutīs nekādus simptomus. Taču par divertikulītu var liecināt:

Slimības ārstēšana, protams, būs atkarība no tā, cik smagi tā tevi ir skārusi. Iespējams, varēsi atgūties ar antibiotiku un šķidras barības palīdzību. Bet, ja slimība ieilgusi, var būt nepieciešama operācija.

Meijo klīnika skaidro – sievietēm divreiz biežāk tiek diagnosticēts KZS, kā arī tas ir biežāk sastopams cilvēkiem, kas ir jaunāki par 50 gadiem. Paturpinot par iespējamajiem izraisītājiem, atkārtoti jāpiemin stress, kas pats par sevi slimību neizraisīs, bet arī šajā gadījumā var to saasināt.

KZS simptomi ir ļoti dažādi, bet vieni no tiem varētu būt:

Kaut arī minētie simptomi var izraisīt diskomfortu, tie nerada nekādus redzamus bojājumus vai gremošanas trakta slimības pazīmes. Kā arī, tā kā KZS simptomi var bieži mainīties, diagnostika var būt sarežģīta. Taču, ņemot vērā, ka KZS ir uz simptomiem balstīta slimība, arī ārstēšana ir vērsta uz simptomu novēršanu. Kādas varētu būt ārstēšanas metodes? Arī šajā gadījumā tās var būt izmaiņas dzīvesveidā, uzturā, kā arī medikamentu lietošana.