Mieru, tikai mieru! Iekštelpās viegli veicamas darbības stresa mazināšanai

Stress katram cilvēkam izpaužas citādāk, taču nevar noliegt, ka nereti tā izpausmes var redzēt pat uz ķermeņa. Ne velti mēdz teikt – “nesu visu smagumu uz pleciem”. Tā patiesi ir, jo, pat neapzinoties, sasprindzinām visu ķermeni. Ļoti būtisks ir jautājums, kā mazināt stresu, īpaši, ja rodas sajūta, ka esi iestrēgusi nemitīgā satraukumu virpulī. Par to nudien svarīgi domāt, jo gan hronisks, gan akūts stress, var negatīvi ietekmēt veselību un likt piekopt ne pārāk vērtīgus eskeipisma paradumus un bēgt no situācijas.

“Stress patiešām ir kā degviela organisma cīņas reakcijām,” teic Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas Izglītības komitejas līdzpriekšsēdētāja Debra Kisena. Stress, protams, noderīgs brīdī, kad nepieciešams aizlaisties no ļaundara ar cirvi (kādu ierasts redzēt filmās) vai pacelt automašīnu, lai izglābtu mazu bērnu. Tomēr, ja smadzenes turpina sajust briesmas, pat tad, kad tādu nav, stress var radīt gan fiziskas, gan emocionālas problēmas. Ja satraukumam pievienojas arī trauksme – bailes un bažas par to, kas varētu notikt tālāk – stresa līmenis kāpj vēl vairāk.

Kādu stresu mazinošu aktivitāti labāk izvēlēties? Tas atkarīgs no tā, ko konkrētajā brīdī piedzīvo. Vai izjūti fiziskas sāpes vai vienkārši jūties nomākta? Vai prāts satraukumā griežas? “Ļoti svarīgi, lai būtu pieejams dažādu paņēmienu un rīku komplekts, ko izmantot brīdī, kad saproti, ka esi pārāk saspringta,” uzsver Kisena. Tieši tāpēc, iedvesmojoties no "Good Housekeeping", esam apkopojuši sarakstu ar stresu mazinošām darbībām, kurām vari pieķerties pat tad, ja nav iespējas doties ārpus telpām.

Neliela izkustēšanās ir lieliska, ja stresa dēļ jūties nervoza vai arī šķiet, ka sirds pukst ātrāk nekā parasti. “Nav svarīgi, vai tās ir 20 atspiešanās vai 30 sekunžu skrējiens uz vietas – fiziskas aktivitātes palielina sirdsdarbības ātrumu, tādējādi aktivizēsies vairāki neirotransmiteri, tostarp dopamīns, serotonīns un norepinefrīns, kas uzlabo garastāvokli un palīdz mazināt daļu no satraukuma,” stāsta ortopēdiskais ķirurgs Giljems Gonzaless-Lomas.

Dažreiz paši iestrēgstam savās domās, tāpēc būtiski pievērsties sataustāmām lietām, kuras patiešām var sajust, tādējādi atgriežoties realitātē. Burbuļu iesaiņojuma spridzināšana, kapeiku šķirošana vai varbūt mīklas mīcīšana – der jebkas, kas liek strādāt pirkstiem! Tāpat arī vienkāršs un vērtīgs ir vingrinājums, kura laikā iedomājies vienu lietu, ko vari sasmaržot, vienu lietu, ko vari sagaršot, vienu lietu, kuru vari sataustīt un tamlīdzīgi. Lai mazinātu satraukumu, būtiski aktivizēt visas savas maņas.

Ja nav neviena, kurš vēlas vai kurš būtu ar mieru mazināt spriedzi tavos muskuļos, vari to izdarīt pati. Masāža arī ļaus labāk saprast, kurā ķermeņa vietā jūti lielāko saspringumu. Ja nezini, ar ko sākt, pievērsies kaklam, pleciem, žoklim un spiediena punktiem plaukstā.

Ja stress ir vairāk garīgs nekā fizisks, un jūti, ka prāts pats ap sevi riņķo, uzdod sev kādu neitrālu uzdevumu. Piemēram, pievērsies kurpju skapja sakārtošanai vai arī pamēģini izpildīt krustvārdu mīklu. “Kad tu satraucies, tavas smadzenes sūta signālu: “Mums ir jārisina problēma!” Tieši tāpēc ir sajūta, ka prāts nebeidz riņķot. Šādā situācijā vislabākais veids ir nodarbināt prātu ar citām domām,” mudina Kisena. Ja liksi prātam koncentrēties, tad jutīsies krietni mierīgāk un varēsi labāk tikt galā ar to, kas tevi patiesībā satrauc.

Atskaņo sev tīkamāko mūzikas albumu un atbrīvojies! Tas ir ne tikai labs vingrinājums, bet arī efektīvs stresa mazinātājs. Dejošana pie uzmundrinošas mūzikas arīdzan var raisīt pozitīvas atmiņas, kā arī novērst domas no satraukuma. Jāpiebilst, ka daži cilvēki jūtas neērti dejojot pat tad, ja tas notiek pilnīgā vientulībā, taču arī tas ir normāli. Ja dejošana rada vēl papildu stresu, nedari to, bet tā vietā izkusties kādā sev patīkamā veidā.

“Mainoties ķermeņa temperatūrai, mainās arī visi uztveres kanāli. Tas ir līdzīgi kā restartēt datoru, kurš nodarbināts ar pārāk daudz uzdevumiem,” viedokli pauž Kisena. Ja vēlies, vari pievienot vēl citus nomierinošus elementus, piemēram, smaržīgas ziepes vai sveces, vai relaksējošu mūziku.

Ja tev patīk rokdarbi (un neesi viens no tiem cilvēkiem, kuru pārņem šausmas, vien iedomājoties par tiem), ir pierādīts, ka atkārtotu darbību veikšana var būt meditatīva un nomierinoša. Pētījumos arī atklāts, ka sievietēm ar satraukumu un ēšanas traucējumiem adīšana ļāvusi justies mierīgākām un mazāk satrauktām. Ja esi iesācēja, vari smelties iedvesmu “Pinterest” vai “Youtube”, kur arī ir atrodamas daudzas vienkāršas pamācības.

Tev nav vajadzīgs jogas paklājiņš vai fiziska elastība, lai baudītu šīs senās prakses priekšrocības. Ir daudz pētījumu, kuros skaidrota jogas loma stresa mazināšanā, un, kā atklāts, pat desmit minūtes, kas pavadītas kārtīgi ieelpojot un izstiepjoties jebkādā sev tīkamā veidā, var būt neticami nomierinošas. Ja esi iesācēja un vēlies nodarboties ar jogu, neizejot no mājas, kā palīgu vari izmantot lietotnes, piemēram, “Daily Yoga”, “Glo”, “Yoga Studio” un citas.