Stress katram cilvēkam izpaužas citādāk, taču nevar noliegt, ka nereti tā izpausmes var redzēt pat uz ķermeņa. Ne velti mēdz teikt – “nesu visu smagumu uz pleciem”. Tā patiesi ir, jo, pat neapzinoties, sasprindzinām visu ķermeni. Ļoti būtisks ir jautājums, kā mazināt stresu, īpaši, ja rodas sajūta, ka esi iestrēgusi nemitīgā satraukumu virpulī. Par to nudien svarīgi domāt, jo gan hronisks, gan akūts stress, var negatīvi ietekmēt veselību un likt piekopt ne pārāk vērtīgus eskeipisma paradumus un bēgt no situācijas.
“Stress patiešām ir kā degviela organisma cīņas reakcijām,” teic Amerikas Trauksmes un depresijas asociācijas Izglītības komitejas līdzpriekšsēdētāja Debra Kisena. Stress, protams, noderīgs brīdī, kad nepieciešams aizlaisties no ļaundara ar cirvi (kādu ierasts redzēt filmās) vai pacelt automašīnu, lai izglābtu mazu bērnu. Tomēr, ja smadzenes turpina sajust briesmas, pat tad, kad tādu nav, stress var radīt gan fiziskas, gan emocionālas problēmas. Ja satraukumam pievienojas arī trauksme – bailes un bažas par to, kas varētu notikt tālāk – stresa līmenis kāpj vēl vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
