Kā jebkuram cilvēkam ir svarīgi zināt un sajust savu piederību ģimenei, tā jebkuram valsts pilsonim ir svarīga piederība dzimtenei. Mums tā ir Latvija, un tieši novembris vairumam Latvijas iedzīvotāju ir tāds īpašs laiks – kalendārā ir divas valstij nozīmīgas svinamās dienas − 11. novembris, Lāčplēša diena, un 18. novembris, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena. Novembri mēdz dēvēt par patriotisma mēnesi, tādēļ uz sarunu par to, kā šīs vērtības nodot jaunajai paaudzei, aicinājām karavīru Kovgeru ģimeni.
Taisnību sakot, ģimeni sarunā pārstāv tikai mamma Dace, bet viņa pirms tam ar savējiem ir pārrunājusi lietas, ko gribētu uzsvērt. Kovgeru ģimenē ir četri cilvēki – tētis Valērijs, pulkvežleitnants, kura pašreizējā darbavieta ir Aizsardzības ministrijas padotības iestāde – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, mamma Dace, virsseržante, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Personālsastāva pārvaldes Administrēšanas sektora priekšniece, 21 gadu vecais dēls Kaspars, Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) 2. kursa kadets, un 15 gadus vecā meita Viktorija, 9. klases skolniece. Mamma Dace uzreiz norāda: "Mūsu ģimenē par patriotismu īpaši nav jārunā, jo mēs tā dzīvojam katru dienu, mūsos tas jau ir kā "rūpnīcas iestatījums". Mēs esam daļa no Latvijas."
Mūsu saruna notiek NBS militārajā bāzē Kadagā, Daces darbavietā, ievērojot visus Covid-19 ierobežošanai noteiktos piesardzības pasākumus.
Dzirksteli sirdī iededz sirmo kungu un kundzīšu acu mirdzums ZS Studentu bataljonā
Dacei toreiz – 1998. gadā – bija 20 gadu. Viņa bija neklātienes studente, tikko apprecējusies ar Valēriju, kurš jau bija ar "uzplečiem un formas tērpā". Kursabiedrene kādudien Dacei vaicājusi, vai viņa nevēlas darbu, kas saistīts ar bruņotajiem spēkiem, jo tur trūkstot darba roku. Ilgi nedomājot, Dace piekrita, jo visiem taču saprotams, kā tas ir, kad ir jauna ģimene, tāpēc lieka naudiņa neskādēs. "No 1998. gada beigām līdz pirmsdzemdību atvaļinājumam strādāju NBS štābā kā civilā darbiniece. 2002. gadā sāku savu dienestu Zemessardzes (ZS) Studentu bataljonā kā profesionālā dienesta karavīrs. Man gan nebija nojausmas, kas ir darbs Zemessardzē, kas tas vispār ir par veidojumu, jo zemessargi nāca darbdienu vakaros, apmācības notika brīvdienās. ZS Studentu bataljons ir vieta, kur piedzimu savā dienesta karjerā," saka Dace. Pirms bija izdarījusi šo izvēli, viņa paguva arī laist pasaulē savu pirmdzimto un, jau atgriežoties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bija stingri pārliecināta, ka šis ir viņas ceļš.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
