Vai jums ir gadījies pēdējā laikā veikalā netīšām nošķaudīties? Vai atgriezties no ārzemēm “nelaikā”, kad tās ir teju iekļautas sarkanajā Covid-19 sarakstā? Vai ir zināma sajūta, ka uz tevi pēkšņi pārspīlēti skatās, no tevis atkāpjas, no tevis novēršas, ar tevi negrib satikties, negrib runāt? Ir? Ziniet – cilvēki ar HIV Latvijā tā jūtas jau 30 gadus.
Trīs no katra tūkstoša
Latvija ir HIV karaļvalsts – teju katru dienu mūsu valstī kāds cilvēks uzzina, ka ir HIV pozitīvs, un jauno HIV gadījumu skaita ziņā pret iedzīvotāju skaitu esam kaunpilnajā pirmajā vietā Eiropā. Pašlaik Latvijā dzīvo vairāk nekā 6 tūkstoši cilvēku ar HIV, kuriem slimība ir jau konstatēta, un vēl daļa savu HIV statusu nemaz nezina. Tas nozīmē, ka trīs no katriem 1000 Latvijas iedzīvotājiem dzīvo ar HIV – tas ir daudz. Un tomēr mēs viņus neredzam – viņu it kā nav. Lielākais iemesls tam ir stigma jeb aizspriedumi, ko sabiedrība jūt pret cilvēkiem ar HIV.
Stigma traucē gan slimības diagnostikai, gan ārstēšanai, gan cilvēku ar HIV dzīves kvalitātei. Latvijā HIV tiek pārāk maz un pārāk vēlu atklāts, daudzi cilvēki ar HIV neārstējas un slēpj savu statusu, tā turpinot infekciju izplatīt tālāk. Ir ļoti būtiski zināt – HIV nav pilnībā izārstējama slimība, taču to var labi kontrolēt ar zālēm. Lietojot zāles atbilstoši ārsta norādījumiem, cilvēki ar HIV kļūst neinfekciozi citiem, kā arī var nodzīvot garu un pilnvērtīgu mūžu. Piemēram, sievietes ar HIV var dzemdēt mazuļus, brīvus no HIV.
Aizspriedumu siena
HIV stigmas pētījums parādīja, ka 38% cilvēku ar HIV Latvijā jutuši diskrimināciju, trešdaļa – no tuviniekiem. 82% pētījuma dalībnieku norādīja, ka partneri zina par viņu HIV pozitīvo statusu, lielākā daļa pētījuma dalībnieku to bija atklājuši arī draugiem un citiem ģimenes locekļiem. Taču darba devēji, darba biedri, kaimiņi par HIV pozitīvo statusu tiek informēti ļoti reti. Piesardzība nav bez pamata, jo tikai 27% respondentu par HIV statusa atklāšanu ir pozitīva pieredze.
Par HIV valda dažādi mīti, kas arī veido šo aizspriedumu sienu un liek cilvēkiem ar HIV slēpties un neatklāt savu statusu. Būtiskākais un arī bīstamākais no mītiem – HIV ir geju un narkomānu, nu, vēl arī padauzu slimība. Taču tā sen vairs nav taisnība. Jā, izplatības sākumposmā HIV tiešām izplatījās homoseksuālu vīriešu vidū, tad nonāca intravenozo narkotiku lietotāju vidē un strauji izplatījās tur, taču gadu desmitos kopš šiem notikumiem patiesā HIV pacienta seja ir mainījusies – tagad liela daļa cilvēku, kas dzīvo ar HIV, ir “parasti” cilvēki – heteroseksuāli vīrieši un sievietes ar “normāliem” amatiem un sociālo statusu. Viņiem ir ģimene, bērni, darbs, draugi, “iPhone”, mājas un mašīnas. Protams, dažādu apreibinošu vielu lietošana var veicināt seksuāli nedrošu uzvedību un līdz ar to – arī inficēšanos ar HIV, jo HIV nešķiro, HIV attiecas uz ikvienu, kas ir seksuāli aktīvs un nedomā par drošu seksu.
Sabiedrībā zināmi cilvēki aizdod balsi cilvēkiem ar HIV
Lai grautu šo aizspriedumu sienu, vairākas sabiedrībā zināmas personas projektā “Es aizdodu savu balsi” aizdod savu balsi un seju HIV cilvēku dzīvesstāstu pastāstīšanai. Šie stāsti rāda – cilvēki ar HIV ir tādi paši kā ikviens mēs, viņi dzīvo, mīl, strādā, priecājas un cieš, iet uz teātri un lasa grāmatas, veido ģimeni un ceļo kopā ar draugiem.
Kāpēc nestāsta cilvēki, kas dzīvo ar HIV, paši? Aizspriedumu dēļ. Diemžēl sabiedrības kopējā nostāja joprojām ir tik negatīva un cilvēku ar HIV līdzšinējā pieredze tik nepatīkama, ka pagaidām viņi mums uztic tikai savus stāstus, bet ne seju un balsi. Seju un balsi aizdod slavenības, kas piedalās šajā projektā, – Kristīne Garklāva, Marija Linarte, Jānis Krīvēns un Jurijs Djakonovs. Paldies viņiem par uzdrīkstēšanos, un, cerams, pēc vairākiem gadiem arī HIV tēma vairs nebūs tabu, līdzīgi kā mēs esam mazinājuši nezināšanas radītos aizspriedumus pret dažādu seksuālo orientāciju.
Sagatavots sadarbībā ar "GlaxoSmithKline Latvia"
Sagatavots 11.2020
NP-LV-HVX-PRSR-200011