Veselīgi visiem? Svarīgākais par 'roņošanu' jeb peldēšanos visas sezonas garumā  (2)

Ar ko sākt, ja ir vēlme pievienoties "roņu" pulciņam? Vislabāk, ja ar ūdeni jau esi attiecībās uz "tu", skaidro peldēšanas treneris un peldēšanas programmu autors Gustavs Zālītis. Lai nenodarītu sev pāri, ir jābūt labām peldētprasmēm. Gustavs arīdzan atgādina, ka, nodarbojoties ar peldēšanu aukstā laikā, nevajadzētu ūdenī brist dziļāk par krūšu augstumu, lai gadījumā, ja kaut kas notiek, ir iespējams piecelties kājās un mierīgi iznākt no ūdens. "Ir jāatceras elementārie drošības noteikumi uz ūdens. Peldoties un rūdoties ziemā, tam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Varētu teikt, ka ziemā tas ir pat vēl svarīgāk."

Peldēšanas treneris iesaka, nevis uzreiz mesties ūdenī, bet sākt ar rūdīšanos kontrastdušās. Sāc ar to, ka vispirms baudi dušu, kā ierasts, bet mazgāšanās beigās atveldzējies aukstā ūdenī. Svarīgi ir neradīt sev diskomfortu, ieteicams, ir sākt ar temperatūru, kas šķiet vēl patīkama. Kad esi gatava, ķeries klāt kontrastdušām. "Var skatīties uz to, kā ķermenis reaģē, kad mazgājamies nedaudz vēsākā ūdenī, tad atkal siltākā un tad atkal vēsākā. Vienkārši paeksperimentēt un novērot, kā jūtamies. Ja viss ir kārtībā, un nepamanām nekādas saaukstēšanās pazīmes vai diskomfortu, tad, visticamāk, ķermenis ir vesels, un var attīstīt šo procesu tālāk," skaidro Gustavs.

Savukārt, ja regulāri peldēji jau vasarā, tad vari to vienkārši turpināt darīt rudenī. "Vasarā ūdens temperatūra bieži ir 18 grādi, oktobrī tie ir aptuveni 10 grādi. Ja tas nav darīts pakāpeniski, tad pirmais šoks būs lielāks un adaptēšanās ķermenim prasīs vairāk resursu. Iespējams, tas var būt neierastāk, nedaudz nepatīkamāk nekā tad, ja to dara pakāpeniski. Bet, ja ar lielo kontrastu maiņu nav nekādu problēmu, tad visam vajadzētu būt labi," stāsta peldēšanas treneris. Viņš uzsver, ka pirmajās reizēs nevajadzētu sekot influenceriem, kas ūdenī sēž 5, 10 vai 15 minūtes. "Katram ir jāskatās uz savu pašsajūtu. Nav jāraugās pulkstenī, mēģinot izturēt divas vai trīs minūtes, jo nav tādu zinātnisku pētījumu, kuros būtu pamatots, ka ir nepieciešams kāds konkrēts laiks, lai uzlabotu vispārējo veselības stāvokli. Ja jūtam drebuļus vai zosādu, tad tas jau ir sarkanas karodziņš, ka no ūdens ir jānāk ārā un jāsniedz ķermenim komforts, lai atkal varētu uzturēt siltumu."

"Ziemas pelde un āliņģis ir augstas slodzes nodarbe, tā vienlaicīgi mobilizē, ko sajūtam momentāni, un arī patērē mūsu spēkus, ko sajūtam tikai ilgtermiņā. Svarīgi ir ļaut organismam adaptēties, atjaunoties un atrast sev piemērotu slodzi un regularitāti, jo katram tā ir citāda," tā "Delfi" iepriekš skaidroja Rūdīšanās skolas vadītājs Māris Žunda. Par rūdīšanās principiem vairāk lasi šeit.

Tiem, kas vēl nav baudījuši ziemas peldes, varētu rasties jautājums – vai patiesi to var īstenot arī skarbas ziemas apstākļos, kad termometra stabiņš rāda mīnus 20 un zemāk? Izrādās, ka var, un dažkārt šādas peldes pat ir vieglākas nekā tās, kuras baudītas oktobrī vai novembrī.

"Tas viss ir atkarīgs no gaisa mitruma. Latvijā mums gaisa mitrums ir diezgan liels, it īpaši Rīgas jūras līča piekrastē. Latvijā ziema ar mīnus 20 grādiem bija pirms aptuveni pieciem gadiem, un es to izbaudīju. Pēc atmiņas un sajūtām, tā pelde bija krietni vieglāka nekā šobrīd, novembrī, kad ārā ir diezgan liels mitrums," pieredzē dalās Gustavs. Viņaprāt, atšķirības temperatūrā būtiski neietekmē kopējo pieredzi. "Tas ietekmē vairāk emocionāli – ir jāizģērbjas, jāvelk nost ziemas mētelis un jābrien iekšā. Svarīgi ir atcerēties, ka pēc šādas peldes jāuzvelk sausas drēbes, zeķes, sausi apavi un cepure. Kārtīgi jānoslaukās, lai neapaukstētos ceļā, kamēr paši vēl žūstam."

Runājot par to, kas jādara pēc peldes – tūliņ jālec siltā mašīnā vai mājup doties var arī uz velosipēda –, Gustavs uzsver, ka nav tāds pareizāks, labāks variants. Viņš "roņot" parasti dodas ar skrējienu. "Nopeldos, uzvelku treniņtērpu un atkal skrienu atpakaļ, viss ir kārtībā. Teorētiski, protams, ir lielāks risks apaukstēties, bet nav jābūt tādam absolūtam komfortam. Ir dažādi apstākļi, dažādas situācijas un dažādi risinājumi."

"Veselības centrs 4" filiāles "Diagnostikas centrs" fizioterapeite Baiba Narvila ar "roņošanu" nodarbojas jau trešo sezonu, bet pirms tam aptuveni divus gadus par to vien domāja, mēģinot atrast domubiedrus. "Parasti draugu attaisnojumi bija, ka vajadzēja rūdīšanos uzsākt vasarā, un tā nodoms tika pārcelts uz nākamo sezonu. Tomēr mans novērojums ir, ka sagatavoties vairāk nepieciešams emocionāli un ne tik daudz fiziski. Beigās tā arī draugus nepierunāju un uzsāku peldes viena. Ziemas laikā ir labi atrast tādas pašas entuziastu grupas, kas uztur ūdenstilpi neaizsalušu," teic fizioterapeite. "Skatoties uz ziemas peldētājiem, ļoti vēlējos piedzīvot to fantastisko sajūtu, par ko runā "roņi"! Lai sevi motivētu un neklausītos iekšējā balsī, kas mudināja nesaldēties, sāku meklēt informāciju par krioterapijas ieguvumiem. Arī mana mamma uztraucās un teica, ka sievietēm nevajadzētu saldēties, tomēr jāpiebilst, ka ne reizi pēc peldes neesmu saaukstējusies vai apsaldējusi urīnpūsli," atklāj Baiba.

Runājot par biežāk pieļautajām kļūdām, fizioterapeite stāsta, ka neieteiktu iet ūdenī vairākas reizes pēc kārtas, pat ja, iznākot no ūdens, šķiet, ka varēja uzkavēties tur ilgāk. "Pirms peldes iesaku noģērbties lēnām, lai ķermenis sāk sajust temperatūras izmaiņas. Nebūtu vēlams pirms tam sildīties, jo tādējādi aukstuma sajūta būs izteiktāka. Vienmērīgi aklimatizējam ķermeni, neaizmirstam čības peldēšanai, jo tā ķermeņa daļa sasilst pēdējā."

Uz jautājumu, vai "roņošanas" uzsākšanai brīdis, kad apkārt plosās Covid-19, ir piemērots, fizioterapeite atbild apstiprinoši. "Manuprāt, šis ir īstais laiks, lai pievērstos veselības stiprināšanai, īpaši psihiskās veselības nostiprināšanai. Arī daži mani pacienti jūtas bezspēcīgi vai nedaudz nobijušies no Covid-19 sekām, tāpēc ziemas pelde vai jebkāda cita veida rūdīšanās paraduma ieviešana ir lielisks veids, kā atgūt sajūtu apzināšanos un kontroli."

Aukstās peldes ir ieteicamas, ja cilvēkam ir muskuļu sāpes vai vielmaiņas un endokrīnās sistēmas slimības. "Roņošanai", nenoliedzami, ir daudz plusu – tā pavairo endorfīnus, ko dēvē arī par laimes hormoniem, palīdz uzlabot vielmaiņu, kā arī pozitīvi ietekmē asinsriti un imūnsistēmu. Ir gadījumi, kad ziemas peldes ir atvieglojušas pat astmas simptomātiku. Tomēr bez sava veselības stāvokļa novērtēšanas nevajadzētu mesties šobrīd aktuālajā nodarbē. Īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem ar akūtām infekcijas, sirds un asinsvadu slimībām, ar plaušu tuberkuloze, aknu nepietiekamību, smadzeņu insultu vai vēnu varikozi smagā formā. Tāpat arī grūtniecēm un māmiņām, kuras baro mazuli ar krūti, jāievēro piesardzība.