17. novembrī atzīmēs Pasaules Priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu

Savukārt, lai stiprinātu un atbalstītu citus vecākus, kā arī izglītotu sabiedrību, priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku biedrība "Esmu Klāt" visu novembri dalīsies ar pieredzes stāstiem "Es piedzimu agrāk, bet tagad esmu liels".

Reiņa mamma Daina dalās savā pieredzē:

"Mūsu vecākais dēls Reinis piedzima 30. grūtniecības nedēļā, pēc tam, kad 10 nedēļas biju gulējusi Rīgas Dzemdību namā, lūdzot par mūsu dēliņu un sargājot viņu. Puisēns bija 1,640 kg smags un 41 cm garš. Saviem tuvākajiem nosūtījām ziņu ar noslēguma vārdiem "(..) stiprs, liels un vesels!", tam mēs ticējām, lai arī vēl bija kāds ticības pārbaudes ceļš jānoiet. Kopā ar dēliņu BKUS intensīvās terapijas nodaļas 1. un 2. etapā kopā pavadījām 6 nedēļas, līdz dēliņš paaugās, kļuva stiprāks, sāka patstāvīgi elpot un ēst, sasniedza svaru 2 kg... Ar tādu pavisam mazu kunkulīti devāmies mājās. Es šo laiku atceros ar milzu pateicību, jo pats svarīgākais ir tas, ka kopā ar mums šodien ir mūsu puika, nu jau trīs gadus vecs, smaidīgs, nebēdnīgs, zinātkārs un ārkārtīgi mīlošs. Paldies Dievam, paldies vīram un milzu paldies mediķiem, gan Rīgas dzemdību namā, gan BKUS intensīvās terapijas nodaļā."

"Šogad Covid-19 laiks stacionāros ir tiešām sarežģīts, arī bērnu vecākiem. Tas, kas bija jau iegājies kā norma – abu vecāku bieža klātbūtne –, šobrīd ir samērā ierobežots. Labā ziņa ir tā, ka mūsu plānotie projekti pārliecinoši virzās uz priekšu, sagaidām reālu ieviešanu 2021. gadā. Steidzīgā bērniņa sagaidīšana bez šaubām sagriež vecāku dzīvi kājām gaisā, un mēs kā ārsti skaidri redzam, ka vecāki jūtas apjukuši, satraukti un vientuļi. Vientulības sajūtu vēl vairāk pastiprina Covid-19 laiks – nepieciešamība ievērot distanci un samazināt kontaktu skaitu. Šodien vēl jo vairāk ir svarīgs silts atbalsts – stāsti par savu pieredzi, sajūtām un pārdzīvojumiem no vecākiem, kas šādu periodu reiz jau ir izdzīvojuši. Paldies vecāku biedrībai "Esmu klāt!" un katram no vecākiem individuāli, jo jūsu katra atbalsts un stāsts dod stiprinājumu un cerību mammām un tētiem, kas šobrīd meklē atbalstu!" saka Neonataloģijas klīnikas vadītāja Dace Sniedze.

"17. novembris ik gadus tiek svinēts, kā pasaules priekšlaikus dzimušo bērnu diena. Tā apliecina par katra bērna īpašo un vienreizējo personas unikalitāti un spēju un drosmi izdzīvot. Tā jau daudzus gadu desmitus ir arī svarīga ziņa mums, medicīnas darbiniekiem – ārstiem, māsām, māsu palīgiem un visiem dažādu profesiju atbalsta speciālistiem. Tā ir arī ļoti ilga iesaiste ārstniecībā un aprūpē, lai mazie pacienti augtu, attīstītos, izveseļotos un veiksmīgi turpinātu dzīvot un izaugtu. Priekšlaikus dzimušo bērnu cīņa par dzīvi ir apbrīnas vērta, un tā joprojām ir mūsu mediķu aicinājuma un spēka, prieka un gandarījuma avots par paveikto," norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas virsmāsa Ilona Slavinska.

BKUS kapelāne Inta Morica: "Priekšlaikus dzimušo bērnu ienākšana ģimenē ir svarīgs un izaicinājumiem piepildīts laiks, kas nereti jaundzimušā bērna dzīves pirmajos mēnešos tiek pavadīts stacionāra apstākļos. Tādēļ līdzās aprūpes personāla darbiniekiem – ārstiem, māsām – kā komandas daļa ir mazo pacientu tuvinieki, kā arī psihologi, psihoterapeiti, sociālais darbinieks un kapelāns. Jau gandrīz gadsimtu pasaules pieredze slimnīcās apliecina šo speciālistu veikto psiholoģisko, emocionālo, morālo, garīgo atbalstu cilvēkiem, kuri pārdzīvo dažāda smaguma krīzes, kas saistītas ar bērna atrašanos slimnīcā un bērna slimību. Kapelāna darbs ir daļa no visaptverošās aprūpes, lai, atrodoties slimnīcā, vecāki spētu ieraudzīt savus iekšējos garīgos resursus, lai ģimenes vērtību sistēmas, vecāku pārliecības un ticības kopums tiktu iesaistīts un palīdzētu pārvarēt izaicinājumus, kas saistīti ar bērna saslimšanu un reizēm pat ļoti ilgu atrašanos slimnīcā."