Pāridarījumi arī attālināti. Bērnu seksuālas izmantošanas dažādās sejas

Vismaz reizi nedēļā organizācijā "Centrs Dardedze" atskan zvans no kāda satraukta vecāka, pedagoga vai sociālā darbinieka par to, ka bērns mājās vai skolā piedzīvojis seksuālas darbības no kāda cita bērna puses. Lai gan biežāk, runājot par bērnu seksuālu izmantošanu, kā pāridarītāju iedomājamies pieaugušo, pētījumi liecina, ka vidēji katrā trešajā gadījumā bērnam nodara pāri nepilngadīgais.

Kaitējoša seksuāla uzvedība ir bērnu seksuāla rakstura izteikumi vai darbības, kas neatbilst viņu vecumposmam un var nodarīt kaitējumu pašam vai citiem bērniem, vai pieaugušajiem. Pāridarītājs var būt nedaudz vecāks, fiziski spēcīgāks vai intelektuāli attīstītāks bērns, biežāk – zēns, bet upuri parasti ir gados jaunāki zēni vai meitenes, nereti bērni ar attīstības un mācīšanās traucējumiem. Kaitējoša seksuāla uzvedība var izpausties, piemēram, kā citu bērnu piespiešana aiztikt intīmās ķermeņa daļas, pornogrāfijas rādīšana, kailfoto izvilināšana un izplatīšana, seksuālu draudu izteikšana, kā arī orāla, anāla vai vagināla iekļūšana bērna ķermenī.

Kāpēc bērni to dara? Kaitējošu seksuālu uzvedību var veicināt attiecības ģimenē – piedzīvota vardarbība pret bērnu vai starp citiem ģimenes locekļiem, atkarības ģimenē, vecāku neinteresēšanās par bērnu un bērnu atstāšana bez uzraudzības, neveselīgi noslēpumi, robežu trūkums un pornogrāfijas pieejamība, kā arī bērna uzvedības problēmas un grūtības socializēties. Tāpat kā "palaidējmehānisms" var nostrādāt kāds satraucošs notikums, zaudējums vai noraidījums.

"Kaitējošas seksuālas uzvedības gadījumā ir ļoti svarīgi saprast, ka palīdzība ir nepieciešama gan upurim, gan pāridarītājam un viņu ģimenēm, turklāt bieži šādas uzvedības izpausmes ir simptomi citām problēmām bērna dzīvē. Nereti vecāki un speciālisti nepievērš uzmanību vai, gluži pretēji, pārvērtē kādas bērnu uzvedības pazīmes, tāpēc svarīgi atšķirt normālu, problemātisku un kaitējošu bērna seksuālu uzvedību. Visbiežāk palīdzēt varēs psihologs, kā arī aktīva bērna ģimenes un mācību iestādes sadarbība ar mērķi izprast bērna uzvedības iemeslus, stiprināt bērna sociāli-emocionālās prasmes un izpratni par drošību attiecībās," uzsver "Centrs Dardedze" klīniskā psiholoģe Līga Redliha.

Ļoti būtiska loma ir arī bērnu ģimenes locekļu un iesaistīto profesionāļu reakcijai, jo satraukums, bērna vainošana vai "norakstīšana", saskatot viņā ļaunprātīgu varmāku, nekādi nepalīdzēs, tāpēc psihologa atbalsts nereti nepieciešams arī pieaugušajiem. Svarīgi apzināties, ka reti kāds no bērniem un jauniešiem, kurš demonstrē kaitējošu seksuālu uzvedību, pieaugušā vecumā kļūst par varmāku – jo īpaši, ja saņem palīdzību.

Izglītojoša platforma vecākiem un speciālistiem, kurā apgūt zināšanas, lai spētu atšķirt normālu bērna seksuālo attīstību no kaitējošas uzvedības: www.pasargabernu.lv.

Satraukumu vecākos un speciālistos rada arī bērnu un jauniešu kaitējoša vai seksuāla uzvedība interneta vidē. Izvērtējot pēdējā gada laikā "Drossinternets.lv" ziņojumu līnijā saņemtos ziņojumus par bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu kailfoto saturošu materiālu apriti internetā, nākas secināt, ka arvien biežāk šāda veida saturu rada paši bērni – gan pēc pašu iniciatīvas, gan arī citu pamudināti, filmējot, fotografējot vai izrādot kameras priekšā savu kailo ķermeni, norāda Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Tāpat "Drossinternets.lv" pēc palīdzības bieži vēršas satraukti vecāki, kuru bērnu kailfoto ir nonākuši internetā. No šādas nepatīkamas un pazemojošas situācijas nav pasargāts neviens, tāpēc vecākiem ir jāzina, kā pareizi rīkoties, ja bērns vēršas pēc palīdzības. Kad bērns kļuvis par upuri, viņš nereti baidās meklēt palīdzību, jo var izjust lielu kaunu, vainas izjūtu, bezspēcību, bailes, pazemojumu un dusmas par notikušo, tāpēc svarīgi ir darīt visu, lai notikušais bērna psiholoģisko stāvokli ietekmētu pēc iespējas mazāk.

Vispirms iesakām saglabāt pierādījumus – foto, video, ekrānšāviņus, un tad ziņot "Drossinternets.lv" vai Valsts policijai, lai dzēstu attēlu un video no publiskas aprites un veiktu nepieciešamās darbības, lai atrastu cilvēku, kurš ir izvilinājis no bērna kailfoto. Ja cietušais bērns norāda uz vienaudžiem, kuri iesaistījās attēla izplatīšanā, tad aiciniet personas, kuru rokās nonācis bērna kailfoto vai video, to dzēst no savām viedierīcēm, lai nepieļautu tālāku izplatību. Nekavējoties jāziņo arī sociālo tīklu administrācijai, pieprasot dzēst saturu, jo šāds saturs ir pretrunā ar sociālo tīklu lietošanas noteikumiem.

Saites uz ziņošanas rīkiem ir pieejamas "Drossinternets.lv" mājaslapā atrodamajā "Sociālo tīklu drošības ceļvedī". Kā bērna kailfoto nonāk internetā, atradīsi šeit.

Valsts policija mudina apzināties, ka katram vecākam savs bērns ir jāaizsargā un jālolo, bet vienlaikus arī jārada izpratne par sabiedrībā pastāvošo kārtību. Vecāku acīs 14 gadus vecs pusaudzis vēl ir tikai bērns, bet tai pat laikā gan vecākiem jāapzinās, gan arī jāizskaidro savām atvasēm, ka no 14 gadu vecuma persona var tikt saukta pie kriminālatbildības. Vecākiem ir jābūt ieinteresētiem savu atvašu ikdienas interneta aktivitātēs, skaidrojot, ka provokatīvu attēlu publicēšana, erotiska rakstura sarakste, kas sabiedrībā saprotama kā kaitīgs saturs, noteiktai auditorijai – bērniem, var būt kā katalizators nelabvēļu turpmākai rīcībai un darbības var novest līdz likumpārkāpumam.

Tiesību aktos minētais par darbībām ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, skaidro faktu, ka Latvijā dzimumbriedums sākas ar 16 gadu vecumu, un visas seksuāla rakstura darbības –kā tiešsaistē, tā ikdienas dzīvē – tiek kvalificētas kā likumpārkāpums, savukārt personas seksuāla rakstura darbību filmēšana vai fotografēšana ir veicama tikai ar pilngadību sasniegušas personas piekrišanu.

"Vecākiem un sabiedrībai kopumā ir jābūt modriem un ieinteresētiem par bērnu ikdienas gaitām un darbībām. Viena neapdomīga rīcība var novest pie nopietnām sekām – psiholoģiskas traumas upurim un atbildības likuma priekšā vainīgajam," uzsver Valsts policijas Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Oļegs Lavčinovskis.

Plašāka informācija no Valsts policijas vecākiem un bērniem atrodama šeit: www.manadrosiba.lv

Kā norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Anda Sauļūna, Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī 116111 šī gada pirmajos deviņos mēnešos saņemti 55 zvani par seksuālu vardarbību. Zīmīgi, ka pavasarī ārkārtas situācijas laikā saņemti arī vairāki ziņojumi par ilgstoši notikušu seksuālu vardarbību ģimenē, kas liek domāt, ka pastāvīga atrašanās mājās kopā ar varmāku, draudu sajūta un izolētība radīja vairāk negatīvo emociju, bērnam bija grūtāk to izturēt un viņš nolēma par to ziņot.

No dienesta pieņemtajiem ziņojumiem secināms, ka visbiežāk seksuāla vardarbība tiek veikta tuvinieku vai citu ģimenei pazīstamu cilvēku puses, turklāt nereti liela loma ir alkohola un citu apreibinošu vielu lietošanai. Daudzi gadījumi saistīti ar nepatīkamiem intīma satura pieskārieniem bērnam vai seksualizētiem komentāriem. Tāpat zvanītāji runā par seksuālu vardarbību interneta vidē – saņemtiem komentāriem, video vai citu seksualizētu informāciju. Par seksuālu vardarbību saņemtie zvani vai ziņojumi čatā un lietotnē gan ne vienmēr ir saistīti ar notikušu noziegumu pret bērnu – zvanītāji ir arī vecāki un speciālisti, kuri vēlas iegūt informāciju par seksuālas vardarbības riskiem, kā arī līdzcilvēki, kuriem ir bažas vai aizdomas par iespējamu seksuālu vardarbību.

Kur vērsties?