Ar mērķi tikt saprastiem, nevis atstāt iespaidu: vieglā un vienkāršā valoda  (3)

Tēmas – ''vieglā un vienkāršā valoda, audiovizuālā pieejamība un zīmju valoda'' – pirmā daļa.

Vienkāršā valodā nenozīmē sacītā jēgas vienkāršošanu vai teksta būtisku īsināšanu. Vienkāršās valodas principu izmantošana dokumentā atvieglo tā uztveramību, taču tas nav tas pats, kas vieglā valoda. Tekstu var pilnībā pārveidot, izmantojot vienkāršās valodas principus, un tas palīdzēs to labāk saprast plašākai sabiedrībai, taču tas nepalīdzēs personām ar lasītprasmes traucējumiem¹.

Vieglo valodu (angļu val. easy-to-read language) izmanto, gatavojot informāciju cilvēkiem ar intelektuālās attīstības, neiropsihiatriskiem un rakstpratības traucējumiem. Informācija parasti iekļauj tikai būtisko un tiek pausta ļoti īsos teikumos. Tā atšķiras arī vizuāli, jo parasti izmanto lielākus burtveidolus, vairāk rindatstarpju, dažādus grafiskus elementus un krāsas, attēlus vai videoierakstus, izvēlas īsus un saprotamus vārdus, skaidro sarežģītos. Šādi teksts ir uztverams daudz lielākai sabiedrības daļai, veicinot pieejamību.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja un viena no vieglās valodas aizsācējām Latvijā Gunta Anča min, ka vieglās valodas ideja aizsākās jau ļoti sen Skandināvijas valstīs. Vieglo valodu iecienījuši arī bērni, seniori un cittautieši, kas mācījās, piemēram, zviedru vai dāņu valodu. Kādi tad ir vieglās valodas pamatprincipi? Īsi, vienkārši teikumi, nekādas liekvārdības un birokrātisku samudžinājumu².

Jēdziens "viegli lasāms" attiecas ne tikai uz valodu un saturu, bet arī tajā ievietotajām ilustrācijām, dizainu un izkārtojumu. Autoru darba grupa vadlīnijās "Make it easy" aprakstījusi paņēmienus, kā tekstu sagatavot vieglākai lasīšanai. Autori norāda, ka teksts šādā valodā ir viegli lasāms un viegli saprotams gan tāpēc, ka tajā ir aizstāti grūtie vārdi, gan tāpēc, ka pasniegšanas veids ir tāds, ko viegli uztvert (piemēram, ir daudz informatīva vizuālā materiāla)³.

Valsts pārvaldes, banku un citu organizāciju birokrātiskais stils laika gaitā ir padarījis ļoti formālu, neefektīvu, neskaidru, liekvārdīgu un bieži vien nedraudzīgu rakstīšanas stilu par normu. Taču pēdējā laikā pasaulē arvien vairāk runā par vienkāršās valodas principiem un ieteikumiem, uzsverot tās noderīgumu un mācot valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem vienkāršās valodas prasmes.

Būtiskākā vienkāršās valodas priekšrocība ir daudz īsāks laiks, kas nepieciešams teksta sagatavošanai un izlasīšanai. Vēstījums kļūst daudz draudzīgāks, iedarbīgāks un saprotamāks, tas ir vērsts uz lasītāju. Mēdz teikt, ka "Wall Street Journal" un daudzi citi izdevumi raksta tā, lai saprastu 8. klases skolēns. Fleša-Kinkeida klases indekss (Flesch-Kincaid Grade Level, pieejams arī Microsoft Word) ļauj aprēķināt, cik izglītotam ir jābūt lasītājam, lai uztvertu tekstu. Turklāt tas, ka ļoti erudīti cilvēki var saprast arī ļoti sarežģītus tekstus, nebūt nenozīmē, ka viņi vēlas tos lasīt.

Lai taupītu lasīšanas laiku, vēstules autoram sagatavotais teksts ir jāpārbauda un jālabo, līdz ir atrasti vārdi un teikumi, kas visprecīzāk izsaka domu un veicina raitu lasīšanu, kā arī vienkāršu uztveramību.

Vienkāršā valoda kļuvusi par svarīgu principu arī ASV iestādēs, tiesās un organizācijās. 2010. gadā tika pieņemts "Vienkāršās angļu valodas likums". Vairāk par to var uzzināt šajā tīmekļa vietnē, kur var arī lejupielādēt praktiski izmantojamas vadlīnijas un vārdu sarakstus. Līdzīgas kampaņas notiek arī Apvienotajā Karalistē. Vairāk par to var lasīt šeit.

"Valsts pārvaldes darbiniekiem, sniedzot pakalpojumu, ir jārūpējas par skaidrāku, ciešāku un pilnvērtīgāku komunikāciju ar klientu. Centieni tuvināt valsts pārvaldi iedzīvotājam, sniedzot atbildi vienkāršā un saprotamā veidā, izmantojot lietišķus un skaidrus valodas līdzekļus, palīdzēs nojaukt iedomāto "mūri", veicinās sadarbību un nodrošinās klientorientētu valsts pārvaldes darbību," šāds ieteikums ir atrodams Valsts kancelejas sagatavotajās "Vēstuļu vadlīnijās".

Turpat ir uzsvērts arī tas, ka "normatīvā akta pierakstam vēstules izklāsta daļā jābūt vienkāršam, lai klients, lasot vēstuli, nezaudētu galveno domu. Klientam nav nepieciešams normatīvo aktu vai to normu uzskaitījums, bet gan vienkāršā valodā pausts normas skaidrojums, tādēļ atsauce uz normatīvo aktu vēstulē jāveido pēc iespējas vieglāk uztverama".

Daži ieteikumi vienkāršās valodas izmantošanā:

Jo īsāki teikumi, jo labāk. Lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka vidējam teikuma garumu vajadzētu būt no 15 līdz 20 vārdiem, taču tik gari teikumi apgrūtina uztveri, tāpēc labāk ir lietot īsus un garus teikumus pamīšus. Tikai īsi teikumi, protams, ir bērnišķīga un naiva rakstība, bet vietumis izmantoti īsi teikumi uzsver svarīgāko, rada teksta kustīgumu un dzīvīgumu. Jo īsāk, jo trāpīgāk. Ja nepieciešams, sadali vienu garāku teikumu divos. Ja visi teikumi būs gari, lasītājs ātri sāks garlaikoties (monotons teksts nogurdina) un neizlasīs visu līdz galam. Gari teikumi lieliski noder aprakstam, uzskaitījumam u. tml.

Izmanto darāmo kārtu. Darbības vārdam ir divas kārtas: darāmā (aktīvs) un ciešamā (pasīvs). Aktīvi izteikta doma ir tiešāka, konkrētāka, koncentrētāka un iedarbīgāka (sal. "es lasu vēstuli" un "vēstule tiek lasīta"). Pasīvā izteiksmē pazūd darbības veicējs. Dažkārt šķiet, ka, izvēloties ciešamo kārtu, izteiktā doma skan objektīvāk un svarīgāk ("bērni tiek aprūpēti", "bibliotēka tiek celta"), taču pasīvs bieži vien nepietiekami parāda lietas apstākļus un padara izteikto domu neskaidru, tā ir bezpersoniska izteiksme. Protams, ciešamā kārta bieži noder tiesību aktos, līgumos u. tml.

Ciešamās kārtas konstrukcijā galvenā loma ir objektam (proti, tas ir svarīgāks par darītāju). Darāmajā kārtā darītājs ir svarīgāks. Tātad viss ir atkarīgs no tā, ko vēlies uzsvērt. Sniedzot nepatīkamas ziņas, vēlams izmantot aktīvo izteiksmi, kas ir neliekuļota un lasītājam skaidri saprotama.

Slēpjoties aiz ciešamās kārtas, rakstītāja nolūks var būt izvairīties no atbildības (sal. "Tika ieteikts jūs atbrīvot no darba" un "Komisija ieteica jūs atbrīvot no darba").

Ciešamo kārtu izmanto: 1) ja jānodrošina darbībā iesaistītās personas drošība (piemēram, policijas un tiesu dokumentos); 2) ja lasītājam nav nepieciešama informācija par darītāju; 3) ja darītājs nav zināms vai ir mazsvarīgs; 4) ja darāmās kārtas forma varētu aizvainot lasītāju.

Izmanto lasītājam piemērotus vārdus. Uzrunājot lasītāju, esi patiess un tiešs, izmantojot vienkāršus vārdus, izvairies no nozares terminoloģijas un žargonismiem (ja vien tos nepaskaidro vai nesazinies ar nozares speciālistu). Tas nebūt nenozīmē neizglītotu vai prastu runu vai nedraudzīgu toni, nē, tas nozīmē pēc iespējas pielāgoties adresātam un domāt par to, cik daudz viņš zina vai saprot.

Izvairies no lietvārdības. Kancelejismi jeb lietišķo rakstu valodas stila izteiksmes līdzekļi bieži traucē labas valodas plūdumu un attīstību. Ar tiem ir saistīta arī lietvārdība jeb substantivizēšana, kad dinamisko un gramatiski ietilpīgo darbības vārdu aizstāj ar lietvārdu (sal. "noformēt" un "veikt noformēšanu", "paskaidrot" un "sniegt paskaidrojumu", "strādāt" un "veikt darbu").

Tāpat bieži vien darbības vārda vietā ir lietvārds ar izskaņu "-šana", piemēram, "noteikšana", nevis "noteikt", "iesniegšana", nevis "iesniegt", "pētīšana", nevis "pētīt".

Cita tendence – lietvārdu virknēšana, iztiekot bez darbības vārda (sal. "Viņas darbs ir saistīts ar sistēmu traucējumeklējumu analīzes manuālu sagatavošanu." un "Viņa manuāli analīzē sistēmas traucējummeklējumus.").

No precīzi izvēlēta vārda atkarīga izteiktās domas skaidrība, teksta satura pareiza izpratne. Katrs vārds jālieto tādā nozīmē, kādā to lieto un saprot visi attiecīgās valodas runātāji. Vārda nozīmes skaidrojumi atrodami skaidrojošajās vārdnīcās, piemēram, Tēzaurs.lv.

Arī vārdu garums ietekmē lasāmību. Gari vārdi apgrūtina uztveri. Tāpat arī svešvārdi un "modes" vārdi. Mēs neizklausāmies gudrāki, lietojot gudrus vārdus, gluži pretēji. Turklāt pētījumi liecina, ka lasītāji bieži pārtrauc lasīt pie pirmā nesaprotamā vārda. Jo vienkāršāki un saprotamāki vārdi, jo daiļrunīgāki patiesībā būsim. Vienmēr jāatceras, ka mūsu mērķis ir tikt saprastiem, nevis atstāt iespaidu.

Koncentrētā un iedarbīgā vēstulē katram vārdam ir nozīme. Nelieto divus vārdus, ja var pateikt vienā, trīs, ja var pateikt divos utt.

Vieglās valodas ideju "Sustento" atveda uz Latviju apmēram pirms 15 gadiem, izveidojot Vieglās valodas aģentūru, kas iespēju robežās izdod grāmatas, rīko kursus, skaidro vieglās valodas jēgu un nozīmi.

"Ja valstij visi pilsoņi ir vienādi svarīgi, tad visiem pilsoņiem arī ir vienādas tiesības zināt informāciju par šo valsti, kurā viņi dzīvo un kas tur notiek. Man šķiet, ka tas ir tāds mazais solītis cīņā par to vienoto informācijas telpu, par ko mēs tik daudz runājam," stāsta G. Anča⁴.

Vieglās valodas mērķauditorija ir cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, neiropsihiatriskiem traucējumiem (tostarp UDHS, autismu, Aspergera sindromu un Tureta sindromu), disleksiju, afāziju, kā arī mācīšanās un rakstpratības traucējumiem un arī tie, kuriem šādi materiāli noder valodas apguves laikā, piemēram, imigrantiem vai bērniem.

Tie noder arī vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem, kuri ikdienā sazinās zīmju valodā un kuriem dažkārt ir ierobežota izpratne par frazeoloģismiem, metaforām un vārdspēlēm, un citiem teksta elementiem.

Latvijas Radio 1 katru vakaru var noklausīties ziņas vieglajā valodā. Arī dažādu valsts iestāžu tīmekļa vietnēs ir vieglās valodas sadaļa, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā. Savukārt šajā tīmekļa vietnē var iepazīties ar informāciju par Eiropas Savienību vieglajā valodā.

Pieejamības paraugprakse būtu tādas veidot ikvienai organizācijai un uzņēmumam.

Lūk, kāds vieglās valodas piemērs (avots: LVA Facebook ieraksts):

"Šogad Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru īstenojusi pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu "Vieglā valoda kā palīglīdzeklis pedagogiem iekļaujošas mācību vides veidošanā un mācību satura pieejamības nodrošināšanā" (12 stundas). Šos kursus apmeklēja 29 latviešu valodas skolotāji no dažādām Latvijas vietām.

Kursos īpaša uzmanība tika pievērsta vieglās valodas lietošanas pamatprincipu teorētiskai un praktiskai apguvei, tādējādi nodrošinot iespēju gan sagatavot un tulkot tekstu vieglajā valodā, gan izmantot to komunikācijā ar izglītojamiem lingvistiski neviendabīgā vidē. Nodarbību laikā gūtās teorētiskās zināšanas pedagogi var pilnveidot, praktiski strādājot pie dažāda veida tekstu pielāgošanas atbilstoši vieglās valodas principiem, kā arī gūstot pieredzi tulkot tekstu vieglajā valodā, lai veidotu izpratni par iekļaujošu un ikviena izglītojamā vajadzībām atbilstošu mācību vidi. Kursi tiek īstenoti un finansēti no valsts budžeta līdzekļiem un pedagogiem ir pieejami bez maksas.

2020. gadā uzsākta arī vieglās valodas metodikas apguves elektroniska atbalsta materiāla sagatavošana. 2021. gadā materiāls būs pieejams vietnē "Māci un mācies latviešu valodu". Metodiskais materiāls tiks veidots kā pašmācības rīks ar pašpārbaudes uzdevumiem, lai pedagogs varētu patstāvīgi apgūt prasmi veidot tekstus vieglajā valodā."

Un tagad tas pats vieglajā valodā:

"Viegla valoda – kāda tā ir?
Šogad Latviešu valodas aģentūra kopā ar Vieglās valodas aģentūru izveidoja mācību programmu skolotājiem par vieglo valodu.
Skolēni Latvijā ne vienmēr spēj uztvert sarežģītu tekstu.
Dažreiz saprast mācību vielu traucē sliktas latviešu valodas zināšanas.
Ir arī citi informācijas uztveres traucējumi.
Vieglā valoda skolotājiem ir labs palīgs darbā ar dažādiem skolēniem.
Vieglās valodas mācību programmā piedalījās jau 29 latviešu valodas skolotāji no visas Latvijas.
Kursos skolotāji apguva vieglās valodas lietošanas pamatprincipus.
Skolotāji arī trenējās veidot vieglās valodas tekstus.
Pēc mācībām skolotāji pratīs sagatavot ikvienam skolēniem saprotamus mācību materiālus.
Latviešu valodas aģentūra mācības rīkoja par valsts naudu.
Skolotāji varēja mācīties bez maksas.
Nākamais solis būs vieglās valodas metodika skolotāju mācībām internetā.
Tas būs pašmācības materiāls ar pašpārbaudes uzdevumiem.
Skolotāji paši varēs mācīties gatavot tekstus darbam skolā.
Metodisko materiālu varēs atrast interneta vietnē "Māci un mācies latviešu valodu" jau nākamajā gadā."

Rakstot vieglajā valodā, jāizvairās no gariem teikumiem sarežģītām konstrukcijām (katrā teikumā – tikai viena doma; jaunai domai jāsāk jauns teikums, nevis jāizmanto komats vai saiklis "un"), daudziem svešvārdiem (un pretēji – nesaprotamiem latviskojumiem), profesionālās terminoloģijas, frazeoloģismiem, procentiem, lieliem skaitļiem (labāk lietot vārdus daži, daudzi u. tml., nolieguma teikumiem, darbības vārdiem ciešamajā kārtā (nav nosaukts darbības darītājs), jāizvairās no liekvārdības, bet svarīgu informāciju drīkst atkārtot un sarežģītus vārdus drīkst skaidrot vairāk nekā vienu reizi.

Veidojot tekstu vieglajā valodā, iesaka izmantot platas piemales, vismaz 1,5 atstarpi starp rindām, burtu lielumu vismaz 14 punkti, skaidrs burtveidols, piemēram, Arial, Tahoma, jāveido pēc iespējas īsākas rindkopas, pamata skaitļa vārdi jāapzīmē ar cipariem, nevis vārdiem (8, nevis "astoņi"), arī kārtas skaitļi jāraksta ar vārdiem ("pirmais", nevis "1."). Izmantotajiem fotoattēliem jābūt skaidriem, tajos jābūt pēc iespējas mazāk dažādu objektu; lai paskaidrotu vienu un to pašu aspektu, jāizmanto viens un tas pats attēls. Informācijas izcelšanai izmanto krāsas, treknraksts, liels burtveidola izmērs.

Nākamajā rakstā turpināšu šo tematu ar rakstu par kultūras un audiovizuālo pieejamību Latvijā un pasaulē.

Izmantotie avoti:
¹Autoru darba grupa vadlīnijas "Make it easy": https://bit.ly/2IHQQc5
²Māra Rozenberga. "Vieglā valoda" – vienkārši par dažkārt sarežģīto: https://bit.ly/3kJ7IMj
³LVA metodikas skolas izdevums latviešu valodas skolotājiem diasporā. Pieejams: https://bit.ly/2UDovG9
⁴Māra Rozenberga. "Vieglā valoda" – vienkārši par dažkārt sarežģīto: https://bit.ly/3kJ7IMj