Foto: Shutterstock
Mēneša laikā uzzinām par divām mammām, kas tiek turētas aizdomās par sava bērna noslepkavošanu. Tās ir milzīgas traģēdijas, par kurām tagad tiek uzdoti daudzi un dažādi jautājumi – kāpēc tā notika? Vai no šiem šausminošajiem noziegumiem bija iespējams izvairīties? Kāpēc neviens nepamanīja draudu signālus? Grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā sieviete ir ārkārtīgi jūtīga. Gan bioķīmiski, gan psihoemocionāli procesi var radīt izmaiņas jaunās māmiņas uzvedībā, un, ja tām nepievērš uzmanību, sekas, kā redzam šobrīd, var būt dramatiskas.

Raksts publicēts 2020. gada novembrī.

Bērniņš piedzimst, un šķiet, ka vajadzētu no prieka un laimes gavilēt, bet tā vietā ik dienu birst rūgtas asaras un prātā skrien biedējošas domas. Lai arī ar emocionāliem traucējumiem visdažādākajās izpausmēs saskaras ļoti daudzas sievietes pēcdzemdību periodā, šī ir tēma, kura joprojām nereti tiek "paslaucīta zem paklāja" un par kuru daudzi izvēlas klusēt. Pēcdzemdību depresijai ir trīs posmi, stāsta ginekoloģe Karlīna Elksne. " Ir pēcdzemdību skumjas, kas ir visbiežāk izplatītais veids. Angliski tam ir labāks vārds – "blues". Būtībā tas ir melanholiski skumjš noskaņojums, ko var novērot diezgan bieži. Retāk ir pēcdzemdību depresija un pēcdzemdību psihoze, kas ir visnopietnākais stāvoklis," skaidro speciāliste. Izrādās, depresīvo noskaņojumu piedzīvo no 10 līdz 15% sieviešu pēcdzemdību periodā.

"Ir ļoti, ļoti daudz kas redzēts... Visbiežāk, protams, ir šīs pēcdzemdību skumjas. Tās ir aprakstījušas gan manas pacientes, gan arī draudzenes, kas ir reproduktīvā vecumā. Aizbrauc ar bērniņu mājās un saproti, ka sākas reālā dzīve. Dzemdību iestādē tu vēl esi tāds apčubināts. Tur ir vecmātes, bērnu māsas, kuras parāda, ko un kā. Aizbrauc mājās – un esi pavisam viena ar bērniņu. Labi, ir vīrs. Bet ne vienmēr vīrs ir blakus. Bieži viņš ir darbā vai arī, būsim reāli, nevēlas iesaistīties tik maza bērna audzināšanā, tā arī var gadīties," teic Elksne. Un tad sievieti pārņem skumjas. Ja jaunā māmiņa ir garīgi vesela, viņa tiek tam pāri, jo atrod sevī iekšējus mehānismus, kā skumjas pārvarēt, skaidro ginekoloģe.

Ginekoloģe atklāj konkrētu gadījumu no savas pieredzes – sieviete pēcdzemdību periodā, aptuveni pusgadu pēc dzemdībām, atnāca ar stāstu, ka, viņasprāt, viņa ļoti slikti pilda mātes lomu. “Tā ir klasika, tā vēl nav diagnoze, to bieži stāsta. Bet tad viņa atklāja, ka gribētu nodarīt pāri sev un arī nodarīt pāri bērnam. Tā ir viena no pēcdzemdību depresijas vai pat psihozes pazīmēm.” Ginekoloģe sievieti nosūtīja pie psihoterapeita un pēc tam pierakstīja uz atkārotu vizīti pie sevis. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!