Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe informēja, ka šī gada sākumā gūto traumu skaits bija līdzvērtīgs citos gados pieredzētajam, bet pavasarī slimnīcā tika nogādāti aptuveni par 30% mazāk bērnu ar dažādām traumām nekā pērn. "Tas, visticamāk, ir skaidrojams ar to, ka pirmās ārkārtas situācijas laikā bija ļoti stingri ierobežojumi un sabiedrība ievēroja rekomendācijas uzturēties mājās, nenotika mācības skolās un sporta nodarbības," atzīmēja Snipe.
Taču vasaras laikā pēc gūtām traumām medicīnisko palīdzību meklējuši turpat 6000 bērni, kas ir par 700 jeb par aptuveni 20% vairāk nekā 2019.gadā. Virsārste norāda, ka septembrī šī tendence saglabājusies - uz slimnīcu ar dažādām traumām tika nogādāti teju 2000 bērni, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš.
"Savukārt oktobrī bērni ar dažādām traumām slimnīcā tika nogādāti tik pat, cik pērn - nedaudz vairāk kā 1500 gadījumos, un tā ir raksturīga tendence ik gadu. Iestājoties vēsam laika samazinās bērnu fiziskās aktivitātes ārpus telpām, un līdz ar to bērnu traumatisms," stāstīja Snipe.
Bērnu slimnīcas pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle minēja, ka, neskatoties uz plašsaziņas līdzekļos izplatīto aicinājumu vecākiem pievērst pastiprinātu uzmanību bērnu drošībai, piektdien slimnīcā reģistrēts otrais gadījums, kad šī mēneša laikā pēc palīdzības vērsies bērns, kurš apēdis magnētus.
Bērnu slimnīcas Endoskopijas dienesta vadītāja Ilze Briuka sacīja, ka ārstniecības iestādē tika nogādāts vēl viens pamatskolas vecuma pacients, kas apēdis sešas magnētiskās bumbiņas. "Tāpēc ļoti aicinām vecākus un citus pieaugušos, kas iesaistīti bērnu audzināšanā, visu vecumu bērniem vēlreiz atgādināt, ka mutē drīkst likt tikai un vienīgi ēdienu vai dzērienu," atgādināja mediķe.
Vienlaikus viņa piekodināja, ka piespraudes, adatiņas, zīmuļu galus, magnētus, baterijas un citus priekšmetus mutē likt nedrīkst pat uz īsu brīdi, jo tos var norīt arī nejauši, piemēram, šķaudot. Situācijas, kad bērni norij dažādus priekšmetus diemžēl atkārtojas regulāri, atzīmēja Briuka.
"Patlaban bērns ir saņēmis medicīnisko palīdzību, endoskopiski evakuējot magnētus, un jūtas labi, jo pacients pēc palīdzības bija griezies ļoti savlaicīgi un līdz ar to nav gūti kuņģa - zarnu trakta smagi bojājumi," piebilda dienesta vadītāja.
Ņemot vērā pieaugošo bērnu traumatismu, slimnīcā secināts, ka ir vajadzīgs lielāka mēroga plāns, tādējādi patlaban tapšanas stadijā ir bērnu drošības programma. Vadoties pēc slimnīcā paustā, tās īstenošanai šobrīd tiek gatavota iepirkuma dokumentācija, un plānots, ka aktivitātes tiks sāktas jau nākamā gada pirmajā ceturksnī.
Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vēstīja, ka šo programmu paredzēts sākt no nākamā gada, un viena no tās sastāvdaļām būs informētības celšana. Šīs programmas provizoriskais budžets būs 600 000 eiro.
Kā ziņots, preses konferencē oktobrī Snipe pavēstīja, ka, lai arī dzimstība un jaundzimušo skaits valstī samazinās, bērnu traumatisms pieaug, jo šīs vasaras trīs mēnešos reģistrēts par aptuveni 700 traumām vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.
Ārste skaidroja, ka lielākā daļa šo traumu ir novēršamas, tomēr sabiedrībai šajā saistībā ir nepietiekama veselības pratība un zināšanas par bērnu drošību.