Pedagogs: viedgrāmatas kā risinājums arī pēc pandēmijas  (2)

Turpinājumā lasītājiem piedāvājam pedagoga viedokli.

"Līdz izglītības satura reformai praksē nereti tika izmantotas pat 2006. vai 2010. gadā izdodas mācību grāmatas. Ja ir mācību priekšmeti, kuros šādā laika periodā nav vērojamas būtiskas atšķirības, tad sociālās zinības ir joma, kas skar dažādus stereotipus, identitāšu un ģimenes jautājumus, kas ir būtiski mainījušies. Nepieciešami ne tikai mācību materiāli ar mūsdienām atbilstošu saturu, bet arī iespēju tos regulāri ērti un jēgpilni atjaunot.

Pedagogi, kuriem ir labas angļu valodas zināšanas, dažādus uzdevumu krājumus, darba lapas, uzdevumus un metodes var aizgūt no ārvalstu skolām un kolēģiem, tomēr tas prasa uzņemšanos un laiku, lai pielāgotu Latvijas reālijām. Šobrīd liela daļa no inovācijām un radošiem uzdevumiem balstās uz pedagogu pašiniciatīvu, tomēr nepieciešami valsts izstrādāti, starpdisciplināri kvalitatīvi mācību materiāli. Tādi, kas nenozīmē tikai koncentrēšanos uz stundu plānu, bet sekmē tēmas apguvi no dažādiem aspektiem, piemēram, vienu un to pašu jautājumu skatot no ekonomikas, vēstures un citiem priekšmetiem.

"Soma.lv" ir ļoti labs piemērs, tomēr kvalitatīvu, mūsdienīgu un starpdisciplināru materiālu trūkums joprojām ir jūtams, atsevišķos priekšmetos pat ļoti izteikti. Ja analizējam "Skola 2030" ietvaros izstrādātos materiālus vidusskolēniem, jāpiezīmē, ka varētu vēlēties padziļinātāku tematu atsegumu, atbilstošāk vidusskolas līmenim un vairāk materiālus, kas mudina domāt kompleksi.

Informācija aizvien vairāk tiek uztverta audiovizuālos formātos, tāpēc ir laiks pakāpeniski atvadīties no lieliem teksta apjomiem mazā šriftā bez ilustrācijām. Skolēni būs daudz ieinteresētāki, ja tēmu būs iespējams apgūt, klausoties audio ierakstu, skatoties video vai, piemēram, virtuālas tūres veidā. Lielisks rīks ir viedgrāmata, kas ļauj apvienot visu iepriekš minēto, papildināt ar aprakstiem, savienot ar citiem avotiem un materiāliem, kā arī nepārtraukti pilnveidot, papildināt vai atjaunot saturu, izvairoties no pārlieku lielas birokrātijas vai izdevumiem. Viedgrāmatas ar maināmiem burtu lielumiem, kustīgiem attēliem u. c. papildinātās realitātes elementiem aizvien vairāk jāintegrē mācību procesā. Tā noteikti ir būtiska daļa no izglītības nākotnes, sniedzot iespēju īstenot daudzas idejas, ko neļauj drukātā grāmata.

Protams, šīs izmaiņas nav dienas vai mēneša jautājums – pārejai jānotiek pakāpeniski, jo sava vieta procesā ir arī uzdevumu krājumiem un darba lapām. Mācību materiāliem jābūt orientētiem uz skolēniem, nevis tikai uz apgūstamo saturu, tomēr to tapšanā nepieciešams iesaistīt un atbalstīt skolotājus, jo tieši viņi ikdienā strādā ar bērniem un vislabāk pazīst skolēnu vēlmes un iespējas.

Daudzi muzeji un mākslas telpas visā pasaulē piedāvā jau izstrādātus uzdevumus, interaktīvus materiālus un virtuālās tūres, ko pedagogs var integrēt savās stundās, tomēr, lai to izdarītu, skolotājam nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas. Šobrīd, kad plaši tiek diskutēts par skolotāju digitālajām prasmēm un nepieciešamību tās pilnveidot, gribētos atgādināt arī par angļu valodu, kas var pavērt daudz plašākas iespējas mācību materiālu izvēles ziņā, gan arī pilnveidojot savas profesionālās kompetences.

Tāpat ir nepieciešama arī vienota digitālā krātuve, kas būtu ērti pieejama un elastīga gan pedagogiem, gan partneriem, piemēram, nevalstiskajām organizācijām, kas var sniegt savu artavu izglītības procesā. Mēs dzīvojam globālā sabiedrībā, kurā jārod iespējas ērti un ātri dalīties ar informāciju, sadarbojoties dažādiem izglītības līmeņiem. Lai veidotu šādu platformu, nepieciešama ne tikai skolotāju un skolu savstarpējā sadarbība, bet arī plašāka augstskolu iesaiste. Dažādus risinājumus var izstrādāt studējošie, piemēram, apvienojoties pedagoģijas un IT studiju programmu absolventiem vai studentiem. Patiesībā jau šobrīd studenti – topošie pedagogi – izstrādā daudz vērtīgus metodiskos materiālus, tāpēc viena no lietām, kas jāuzlabo, ir iespējas piekļūt šiem materiāliem. Tā būtu izglītība ar pievienoto vērtību dažādās šī jēdziena izpratnēs. Jau šobrīd tiek īstenoti reāli atklājumi, kas var uzlabot izglītības sistēmu, mums atliek tikai informēt par tiem plašāku sabiedrību, padarīt tos pieejamus un integrēt izglītības sistēmā.

Tāpat kā skolēniem nepieciešama savstarpēja komunikācija, arī pedagogiem tas ir ļoti vajadzīgs. Skolēniem jājūt, ka viņi tiek novērtēti, ka viņu intereses un spējas tiek respektētas, un līdzīgi ir arī ar skolotājiem, kuriem nepieciešams atbalsts, uzticēšanās un piederība izglītības sistēmā kā radošajā un novērtētajā sabiedrības ilgtermiņa labumā."