Ik pa laikam sabiedrībā plaši izskan pa kādam gadījumam, kad mūsu tautieši nonākuši konfliktā ar svešas valsts likumiem saistībā ar bērnu audzināšanu vai neprasmi risināt domstarpības divu pieaugušu cilvēku starpā. Viens no vecākiem paņem bērnu un aizved prom uz savu dzimteni, vēl kādās situācijās vecākiem svešā valstī atņem bērna aprūpes tiesības, jo iestādes ir pamanījušas, ka ģimenē ir vērojams kāds no vardarbības paveidiem.
Gadījumi ir dažādi, un tikpat atšķirīgas mēdz būt arī valstu likumu normas. Tieši tāpēc ikvienam ir jāapzinās – katrā valstī ir savi noteikumi, kuri jāpieņem bez ierunām, un jādzīvo tā, lai nenāktos meklēt tiesisko palīdzību. Diemžēl ne visi Latvijas valstspiederīgie to saprot un ņem vērā.
Ļoti daudz mūsu tautiešu dzīvo Apvienotajā Karalistē (AK), un līdz ar Jauno gadu būs arī noslēdzies "Brexit" pārejas periods, kas nozīmē dažādas izmaiņas. Vai un kā tas attieksies arī uz jautājumiem par bērnu tiesību ievērošanu un starptautisko sadarbību šajās lietās starp AK un Latviju, kā arī par kopīgajām pēdējo gadu tendencēm mūsu tautiešu ķibelēs saistībā ar bērnu aprūpi ārzemēs stāsta Tieslietu ministrijas (TM) Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere, ar kuru tiekamies klātienē, pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un ievērojot visus Covid-19 ierobežošani noteiktos piesardzības pasākumus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
