Bērnībā radušos problēmu labošana, esot jau pieaugušā vecumā, var būt sarežģīta un sāpīga. Tik ļoti, ka daudzi izvēlas citu problēmas risinājumu – vienkārši itin visā vainot vecākus. "Jūs bijāt aizņemti tikai ar sevi, es jūs redzēju tikai svētkos, bet tagad vēlaties, lai es radītu laimīgu ģimeni? Es taču nezinu, ko tas nozīmē!" Pēc būtības šāda veida apgalvojumi ir patiesi, jo ap 90 procentu to, kas mums ir pieaugušā vecumā, iegūts agrīnā bērnībā. Un tieši vecāki ir atbildīgi par mūsu raksturu, skatījumu uz dzīvi, prasmi veidot attiecības ar cilvēkiem un daudz ko citu, norāda jomas speciālisti portālā "Parents".
Vecāku piemērs spēcīgi ietekmē jau kopš mazotnes – lielā mērā neapzināti, bet ļoti spēcīgi. Tieši tāpēc par saviem talantiem, panākumiem jebkurā dzīves jomā, sasniegumiem mēs lielā mērā esam pateicīgi vecākiem. Bet kurš ir vainojams pie neveiksmēm? Arī viņi. Un tomēr nevajadzētu vainot vecākus, ka viņi ir izpostījuši tavu dzīvi. Pirmkārt, vieglāk no tā nebūs. Pie visām problēmām klāt vēl nāks vispārēja vainas sajūta un spriedze attiecībās. Otrkārt, pieauguši cilvēki tāpēc jau ir pieaugušie, lai ar visām problēmām tiktu galā patstāvīgi. Pat ar tām, kas radušās vēl bērnībā.